Pēc “Lursoft” datiem Latvijā reģistrēti vairāk nekā 190 000 uzņēmumu, no kuriem vairāk nekā 72 000 vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete.
Pēc Eiropas statistikas vairāk nekā Latvijā sieviešu uzņēmēju esot tikai Lihtenšteinā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka tad, “kad mēs skatāmies tos vēsturiskos foto vēl no trīsdesmitajiem gadiem, tad diezgan uzkrītoši redzams, ka telpās ir vieni kungi, bet šodien Tirdzniecības un rūpniecības kamerā situācija ir pavisam savādāka. Biznesā ir ļoti daudzas dāmas, spēcīgas dāmas.”
Biedrības ''Līdere'' valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna stāstīja, ka līderes kodu mēs šodien mantojam no vecmāmiņām, kam uzņēmība un atbildība bija vajadzīgas, lai izdzīvotu kara laikā.
“Sievietēm vajadzēja kaut ko darīt. Bija mājās bērni, un kaut kas bija jādara. Arī tad, kad nāca krīze - 2008.,2009. gads - stiprais dzimums, nu, neteiksim, ka krita depresijā, bet tomēr nopluka, un mums, sievietēm, nācās saņemties. Ēdamais uz galda ir vajadzīgs,” stāstīja Vīksna.
Ādažos, kur notika domnīca ''Līderes kods'', sievietes uzņēmējas ir apmēram 36% no kopējā uzņēmēju skaita. Visbiežāk sievietes uzņēmējdarbībā aizņem pakalpojumu nišu, tomēr netrūkst arī to, kuras uzdrošinājušās ķerties klāt ražošanai.
SIA''Felici'' valdes priekšsēdētāja Alise Balgalve atzina, ka būt sievietei uzņēmējai Latvijā neesot grūti, bet noteikti grūtāk esot būt gados jaunai uzņēmējai.
“Es speciāli nekrāsoju matus, lai dažus sirmus matus var redzēt, jo ļoti grūta ir tā kombinācija - jauns un sieviete. Viņa nerada tādu uzticamību, īpaši par tehniskiem jautājumiem,” sprieda Alise.
Arī sarunām par produkcijas eksportu uzņēmējām jāgatavojas vairāk nekā viņu kolēģiem vīriešiem, bet visgrūtāk sarunas vedoties austrumu zemēs, kur sieviete kā uzņēmēja joprojām netiekot uztverta nopietni.
“Man ir diezgan paveicies, ka man dzīvesbiedrs arī ir mūsu biznesā, un, ja kāds man netic, lai viņš iet un strādā ar kungu, bet, protams, ar laiku, kad mēs nostiprināsim savas pozīcijas, es gribēšu gan pierādīt, ka ar sievietēm ir vērts runāt un taisīt biznesu,” sacīja Alise Balgalve.
Statistika liecina, ka vidējais gada apgrozījums sieviešu un vīriešu vadītajos uzņēmumos atšķiras vien par dažiem tūkstošiem eiro par labu vīriešiem, bet kāds pētījums liecinot, ka visveiksmīgāk uzņēmējdarbība sokoties tad, ja lēmumus kopā pieņem vīrieši un sievietes.
