Atšķirībā no citiem gadiem, kad pirmās lauka zemenes sārtojās vien jūnija beigās, šogad zemeņu audzētāji atklātajās platībās pirmo ražu sāka ievākt jau pašā jūnija sākumā.
"Sezona ir sākusies apmēram 2-3 nedēļas ātrāk. Pagājušajā gadā zemenes bija ap Jāņiem, bet šogad mēs jau trīs dienas laižam lasīt," stāsta zemeņu audzētājs Kristaps Naglis.
Tomēr šā gada maijs kļuvis ne vien par siltāko, bet arī desmito sausāko mēnesi novērojumu vēsturē, un zemeņu augšanu tas neveicina. Kristapa hektāru lielais zemeņu lauks Vimbukrogā atrodas vien pārdesmit metrus no Daugavas. Un tas arī esot vienīgais glābiņš.
"Jā, mēs laistām praktiski visu dienu. Katru dienu jau divas nedēļas. No Daugavas ņemam ūdeni," piebilst Naglis.
Kāda mazdārziņa saimniece Jelgavas novadā stāsta, ka ogas šogad aizmetušās necerēti daudz, bet cerības iegūt lielo ražu sarūkot ar katru dienu. Lietus nav lijis jau mēnesi, un zeme pārvērtusies putekļos.
"Lietus nav, tāpēc ogas arī maziņas. Ir, kā ir," norāda mazdārziņa saimniece Svetlana. "Nu nav, ar ko [laistīt], tik cik dīķī. Drusciņ vīrs atved un tas ir viss. Sauss viss."
Saimniece stāsta, ka, lai saglabātu mitrumu, cenšoties dārzu neravēt, vien noplūcot lielās nezāles.
Kā atzīst augkopības speciālists, smilšainā zemē tas esot pareizi, bet mālainā augsnē virskārta jārušina.
Uz labu ogu ražu šogad gan varot cerēt vien tie, kam dārzi aprīkoti ar pilienveida laistīšanas sistēmu.
"Nu tie, kam ir kaut kādas iespējas papildus laistīšanai, situāciju var glābt, bet ne tik labi, jo virspusējā laistīšana saistīta gan ar iztvaikošanu, gan ar to, cik lieli ir tie ūdens resursi. Var vēl pielietot sausās laistīšanas metodi-mulčēšanu. Parasti mulčē ziedēšanas laikā un šādos stādījumos raža būs labāka," norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Kā vēsta sinoptiķi pēdējā pavasara mēnesī nokrišņu daudzums bija 23,8 mm, kas ir 51% zem mēneša normas. Situāciju Latvijas dārzos neesot uzlabojuši arī fragmentārie lietus mākonīši jūnija sākumā.
