Saistībā ar galīgā lēmuma pieņemšanu par Latvijas pievienošanos eirozonai skaidrās naudas pieprasījums jūlijā samazinājās šim mēnesim neierasti strauji – skaidrās naudas apjoms apgrozībā mēneša laikā saruka par 34,3 miljoniem latu un jūlija beigās jau par 9,7% atpalika no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa, sacīja Purviņš.
Pēc LB datiem, apgrozībā esošās skaidrās naudas apmēra samazinājums bija galvenais faktors, kas ietekmēja arī kopējā naudas piedāvājuma samazināšanos. Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, jūlijā samazinājās par 0,8%, savukārt tā gada pieauguma temps bija 1,8%.
Purviņš atzīmēja, ka jūlijā nedaudz saruka arī uzņēmumu noguldījumu atlikums, savukārt mājsaimniecību uzkrājumi bankās auga jau sesto mēnesi pēc kārtas. Jūlijā tāpat kā iepriekšējos mēnešos, pieauga iekšzemes noguldījumi uz nakti un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, bet saruka noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem.
"Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi jūlijā pieauga par 1,1 miljonu latu, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 12,3 miljoniem latu. Skaidrās naudas apjoma samazināšanās veicināja līdzekļu pieaugumu mājsaimniecību norēķinu kontos. Mājsaimniecības galvenokārt palielināja eiro noguldījumus, iespējams, aktīvāk pārvietojot latu skaidrās naudas uzkrājumus eiro kontos bankās. Savukārt privātuzņēmumu noguldījumi, iespējams, aktīvās tūrisma sezonas iespaidā, pieauga pārējo ārvalstu valūtu grupā," norādīja LB pārstāvis.
Purviņš arī vērsa uzmanību, ka jūlijā iekšzemes kredītu kopējais atlikums samazinājās par 0,3%, tai skaitā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums praktiski nemainījās, bet mājsaimniecību kredītportfelis saruka par 0,6%. "Kopējā kredītportfeļa niecīgās pārmaiņas liecināja par kredītu tirgus stabilitāti," atzina centrālās bankas pārstāvis.
"Naudas piedāvājuma gada pieauguma temps pakāpeniski mazinās, sasaucoties ar kopējās ekonomiskās aktivitātes lēnāku kāpumu. Savukārt kreditēšanas jomā izteikti pozitīvu pārmaiņu tendences vēl nav vērojamas, tomēr uzņēmējdarbības kreditēšanā vērojama stabilitāte. Savukārt mājsaimniecību parāda līmenis lēni sarūk. Šāda situācija saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, bet izteiktākās pārmaiņas turpināsies skaidrās naudas pieprasījuma jomā. Salīdzinot ar situāciju pirms pārejas uz eiro Igaunijā 2010. gada otrajā pusē, Latvijā latu skaidrās naudas pieprasījums straujāk sācis mazināties ātrāk nekā skaidrās naudas kronu pieprasījums Igaunijā, kas varētu mazināt iespējamo spriedzi naudas maiņas procesā gadu mijā," rezumēja Purviņš.
Jūlija beigās skaidras naudas daudzums apgrozībā bija 941,7 miljoni latu.
