Sagaidāms, ka viens no strīdīgākajiem jautājumiem nākamā gada valsts budžetā būs iecerētā elektroenerģijas ražotāju atbalsta maksājumu jeb obligātās iepirkumu komponentes iekasēšanas kārtības pārskatīšana. Tomēr jau pirmajā Saeimas budžeta komisijas sēdē, uzklausot valdības komentārus par budžetu, no deputātiem izskanējis kritisks viedoklis arī par vairākiem citiem jautājumiem.
Partijas "No sirds Latvijai" vadītāja Inguna Sudraba pauda vilšanos par to, ka, veidojot budžetu, nav sasniegts nekāds progress valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā.
"Tātad – kur ir palikusi šī lieta, padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, jo es uzskatu, ka budžets, par kādu ir jāmaksā biznesam, tā ir neadekvāta cena, mūsu ekonomika nevar atļauties maksāt šādu cenu, ja būtiski nepārskata pašu pārvaldi un administrācijas būtību," sacīja Sudraba.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars pauda bažas par budžetā paredzētajiem tēriņiem aizsardzībai un drošībai.
"Ir virkne jautājumu, kuri skar tieši nacionālo drošību, kuri nu pēc būtības liedz teikt, ka šis ir nacionālās drošības budžets. Ņemot vērā to, ka, jā, skaitļos ir pieaugums, bet tās ļoti būtiskās lietas Finanšu ministrija bremzē, un tas nav manis teiktais, bet gan ministru teiktais. Tāpēc ļoti liels lūgums atnākt uz Nacionālās drošības komisiju, jo es nevēlos, lai nākamajos gados nacionālās drošības objekti, piemēram, nonāk privātās rokās," teica Bondars.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja vietnieks Ingars Eriņš kopumā sniedza salīdzinoši pozitīvu vērtējumu nākamā gada budžetam, vienlaikus tomēr brīdinot, ka tas ir balstīts uz visai optimistiskām prognozēm.
"Šie skaitļi ir ar zināmu optimismu. Tātad, ja mēs skatāmies, ka visi mūsu vēlamie nosacījumi nostrādās mūsu scenārijos, tad tas ir iespējams, bet ir jāapzinās šis viegli optimistiskais skatījums uz šo posmu," teica Eriņš.
Vienlaikus finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka kopumā nākamā gada budžets ir sabalansēts.
Tāpēc, piemēram, vēloties atteikties no kādiem budžeta ieņēmumiem, Saeimai būs attiecīgi jālemj arī par izdevumu samazināšanu.
"Skaidrs, ka budžets šobrīd ir sabalansēts, un katram ieņēmumu avotam ir arī izdevumi, un, ja Saeima atsakās no kāda ieņēmuma avota, tad ir jāatsakās arī no izdevumiem. Un otrādi, ja Saeima vēl grib tērēt ko vairāk, tad jādomā, kur vēl papildu resursus gūt," teica ministre.
2017.gada valsts budžeta projektā plānotie ieņēmumi, salīdzinot ar 2016. gada budžetu, paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
