Kā intervijā aģentūrai skaidro Roterdamas ostas izpilddirektors Allards Kastelēns, sūtīšanai uz Krieviju paredzētie konteineri ir rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka to pārvietošana kaut kādā veidā nepārkāps sankcijas. Un liels skaits konteineru termināļu un kuģniecības uzņēmumu ir norādījuši, ka vairs neapstrādās kravas, kas ved uz sankciju skarto valsti pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Ostas vadītājs skaidroja, ka pašlaik Roterdamā uzkrājušies ap 4500 konteineru, kas ir rezervēti pārbaudei. Tā esot ārkārtas situācija. Pārbaužu dēļ nogādāšanai Krievijā domātie konteineri ir jāizolē, jānodala un pēc tam jāveic konteineru fiziskas pārbaudes, pirms tos var atbrīvot.
Tas rada izaicinājumus gan ostas ietilpībai, gan darbaspēkam, gan laikam.
Krievijas bizness ir nozīmīga ostas darbības daļa, jo no aptuveni 470 miljoniem tonnu, kas katru gadu tiek pārkrauti caur objektu, aptuveni 13% ir orientēti uz Krieviju. Pašlaik aptuveni 30% Krievijas jēlnaftas, 25% sašķidrinātās dabasgāzes un 20% naftas produktu un ogļu tiek importēti caur Roterdamu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
