Viņš norādīja, ka par atlabšanu liecina, piemēram, Vācijas un Francijas ekonomikas izaugsme. Tiesa, viņš atzina, ka pašreiz vērojamā ekonomikas augšupeja neizslēdz varbūtību, ka kāda eirozonas valsts varētu ieslīgt ekonomiskās problēmās. „Lieli pārsteigumi vairs nebūs. Tādi mazi ugunsgrēki šur tur varētu būt,” norādīja Rimšēvičs, uzreiz piebilzdams, ka „ugunsgrēki” nenotiks Latvijā. „Mums viņi [„ugunsgrēki”] ies secen,” sacīja Rimšēvičs, skaidrodams, ka valstīm, kas savas ekonomikas ir sakārtojušas, jaunas problēmas nav gaidāmas. Ir izdarīts viss, lai nākotnē Eirozonā nebūtu jaunu krīžu.
Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka pašreizējā politika balstās uz ideju, ka „nākotnē nevarēs tērēt vairāk līdzekļu nekā jūs nopelnāt”.
Raksturodams Latvijas situāciju eirozonas kontekstā, Rimšēvičs sacīja, ka „Latvija ir skaidri nenorietoša zvaigzne pie debesīm, kura ir piemērs citām valstīm”. „Latvijas stāstu lūdz atskaņot daudzās valstīs,” teica Rimšēvičs.
Citsu starpā viens no nākotnes Eiropas finanšu stabilizācijas pamatiem būs Eiropas komercbanku centralizēta uzraudzība, ko veiks Eiropas Centrālā banka. Eiropas Savienībā „lielo banku uzraudzība pilnā apjomā vairs nebūs uzticēta tikai nacionālajiem uzraugiem”, skaidroja Rimšēvičs, sacīdams, ka vairāk nekā 100 komercbankas būs centralizēti uzraudzītas.
Kopumā pēdējos gados dziļa krīze piemeklēja daudzas Eiropas Savienības valstis. To vidū Latviju, Īriju, Portugāli, Itāliju, Spāniju, Rumāniju, Ungāriju un Grieķiju. Mazākā mērā ekonomikas kritums bija vērojams arī citās valstīs. Ar vissmagākajām sekām vēl joprojām cīnās Grieķija, kurai, iespējams, būs nepieciešams jauns finanšu aizdevums.
