Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem.
Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.
2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6%, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs.
Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā. Cenu pazeminošā ietekme bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.
2018. gadā 12 mēnešu vidējais ražotāju cenu līmenis salīdzinājumā ar 2017. gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājās par 5,5%, eksportētajai produkcijai – par 3,6%, t. sk. eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 3,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,4%. Vislielākā ietekme cenu līmeņa kāpumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanai, izņemot mēbeles. Lielākais cenu samazinājums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā.
2018. gadā informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedza vairāk nekā 600 uzņēmumi, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņoja ap 2,6 tūkstošiem cenu, no tām 1,4 tūkstoši par vietējā tirgū un 1,2 tūkstoši par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
„Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, Latvijas Radio komentējot datus par ražotāju cenu pieaugumu 2018. gadā, vērš uzmanību uz faktu, ka ražotāju cenu pieaugums krietni apsteidzis līdz šim fiksēto patēriņa cenu pieaugumu. Proti, starpība starp ražotāju cenu un patēriņa cenu inflāciju pērnā gada nogalē sasniegusi 5 procentpunktus. Tas liecina par inflācijas riskiem, skaidroja ekonomists.
“Tas noteikti signalizē par kaut kādiem inflācijas riskiem, bet tie var arī nepiepildīties, šāda starpība izveidojās arī 2012.- 2013. gadā, bet tam nesekoja tajā brīdī inflācijas lēciens,” stāstīja Strautiņš.
“Turpretim, ja mēs atceramies to vislielāko inflācijas kāpumu, kas bija kopš 90.gadiem, kas bija 2007. - 2008.gadā, toreiz ražotāju cenu inflācija bija tiešām tāds vērtīgs signāls par lielākiem patēriņa cenu inflācijas riskiem. Toreiz gan starpība bija pavisam liela, tā pat sasniedza 12% 2007.gada maijā, kam sekoja inflācijas kāpums no 6,5% līdz 18% gadu vēlāk,” atgādināja Strautiņš.
