«Rail Baltica» darbi rit pēc plāna; Rīgā vairākus saistītus projektus ietekmē teritorijas plānojuma apturēšana

"Rail Baltica" projekta īstenošana Latvijā turpinās pēc plāna gan stacijā, gan pie lidostas. Nākamgad plānots sākt būvdarbus Iecavas posmā Rīgas un Lietuvas robežas savienojumā. Projekta izmaksas un norises ilgākā termiņā gan, visticamāk, ietekmēs Covid-19 krīze un Krievijas iebrukums Ukrainā. Savukārt Rīgā apkārtnes infrastruktūras attīstību var kavēt teritorijas plānojuma apturēšana.

«Rail Baltica» darbi rit pēc plāna; Rīgā vairākus saistītus projektus ietekmē detālplānojuma apturēšana
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Pašlaik darbi "Rail Baltica" projekta attīstībā norit pēc plāna Rīgas dzelzceļa stacijas apkārtnē, turpinās autoceļu un citas infrastruktūras pielāgošana lidostas virzienā. Tomēr vērienīgā projekta plānus ietekmē gan Covid-19 pandēmija, gan Kremļa vadītais iebrukums Ukrainā. Neizbēgami tas atstās sekas uz "Rail Baltica" izmaksām un plānoto darbu termiņiem, intervijā Latvijas Radio pauda uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" vadītājs Kaspars Vingris.

"Mums nebija iespējas pilnībā aprēķināt pandēmijas ietekmi, kad jau sākās nākamā ietekme.

Šobrīd mēs redzam, ka būvdarbi turpinās atbilstoši mūsu noteiktajiem termiņiem, bet lielāku ietekmi mēs sajutīsim šīs būvdarbu sezonas laikā vai noslēgumā. Viens piemērs – šķembas līdz šim dažreiz tika piegādātas no Baltkrievijas. Skaidrs, ka tas vairs nav iespējams, mēs varam runāt par šķembām tikai no kādām Skandināvijas valstīm. No vienas puses, tas ir sarežģītāk, ilgāk, dārgāk, bet, no otras puses, tie ir labākas kvalitātes materiāli," stāstīja Vingris.

Atbilstoši plānam turpinās projektēšanas darbi un īpašumu atsavināšana, lai jau sāktu jaunās dzelzceļa līnijas pamattrases būvdarbus ārpus Rīgas, Iecavas posmā plānotajā savienojumā ar Lietuvas robežu. Iepirkumā par trases izbūvi pieteikušies seši pretendenti, kas vieš cerības par uzņēmumu interesi piedalīties šajā projektā, stāstīja Vingris.

Vienlaikus pēc Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanas radusies neziņa par apkārtnes attīstību vairākās vietās "Rail Baltica" projekta tuvumā, pastāstīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Pašu "Rail Baltica" projektu šie sarežģījumi neietekmē, jo tam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, kas pieļauj neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam. Taču jaunā teritorijas plānojuma apturēšana iesaldē paredzētās ielu plānojuma izmaiņas un konkrētus būvobjektus.

"Mums ar "Rail Baltica" projekta virzītājiem ir noruna, ka projektējot jāņem vērā mūsu pilsētplānošanas apsvērumi, sarkanās līnijas un tamlīdzīgi. Piemēram, Torņakalnā mums kādreiz tunelis bija plānots citā vietā nekā šobrīd, Vienības gatves un Raņķa dambja savienojumā. Idejiski, ja šobrīd tiktu projektēta šī sadaļa, tas tunelis tiktu ieprojektēts nepareizajā vietā, vecajā vietā, nevis atbilstoši jaunajam (pašlaik apturētajam) plānam. Šādu piemēru ir vairāki, tāpēc, protams, tas ietekmē un traucē, tāpēc ceru, ka atradīsim risinājumu," klāstīja Ķirsis.

Vienlaikus Rīgā vistuvāk realizēšanai ir Ģenerāļa Radziņa krastmalas posma rekonstrukcija līdzās autoostai. Tā īstenošanai iegūts Eiropas struktūrfondu finansējums, kas jārealizē noteiktā laikā. Otrs "Rail Baltica" infrastruktūrai piegulošs objekts, kura projekts jau tapis, ir Mūkusalas krastmalas sakārtošana. Tas ir viens no projektiem, kura īstenošanai Rīgas dome plāno aizņēmumu no Valsts kases, taču projektu var nākties atlikt strauji augošo izmaksu dēļ.

Neskatoties arī uz šāda veida sarežģījumiem, "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Kaspars Vingris uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekta nepieciešamība ir plaši novērtēta.

"Gan sabiedrība, gan politiķi Baltijā un plašāk Eiropā novērtē šī projekta stratēģisko un ģeopolitisko nozīmi. Ne tikai pasažieru pārvadājumiem, kravu pārvadājumiem, bet arī ekonomikas atveseļošanos, militāro mobilitāti, tiešu un simbolisku nozīmi ar Eiropas Savienību, kas pastiprina šī projekta nozīmīgumu sabiedrībā kopumā," sacīja Vingris.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti