PTAC ir kreditēšanas nozares uzraugs, kas nozīmē, ka tā darbinieki dodas pārbaudēs pie firmām uz vietas. Šobrīd tirgū ir 18 ātro kredītu firmas, savukārt PTAC strādā seši darbinieki.
Vītoliņa stāsta, ka divi vai trīs cilvēki regulāri veic uzņēmumu pārbaudes. Situācijās, kad tiek saņemtas sūdzības, pārbaudes iek veiktas ārpuskārtas.
PTAC vadītāja atzīst, ka kvalitātīvāku un biežāku pārbaužu veikšanai, kā arī reklāmtirgus kontrolei būtu nepieciešams vairāk cilvēkresursu. Katru gadu tiek rakstīts pieprasījums darbinieku skaita palielināšanai, taču tam līdz šim nav piešķirts finansējums.
Viena no ātro kredītu problēmām ir tā, ka nauda tiek iedota cilvēkiem, kas nespēj atmaksāt. Ātro kredītu pārstāve Baiba Fromane 2014. gada nodalē Saeimas deputātiem stāstīja, ka šajā jomā viss ir kārtībā, jo visiem kredītiem virs 427 eiro tiek prasīts apliecinājums par ienākumiem.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” iepriekš gan vēstījis par Mazzariņu ģimeni, kuras atvase - profesionālās vidusskolas audzēknis Ulvis, kura ienākumi ir 1,73 eiro mēnesī, - ticis pie 930 eiro lielām parādsaistībām no «ātro kredītu» uzņēmumiem. Turklāt kredīts, pretēji uzņēmumu iepriekš apgalvotajam, ticis izsniegts arī tad, kad iekavēti iepriekšējie maksājumi.
Vītoliņa apgalvo, ka šādās situācijās dokumentos parasti viss arī ir kārtībā, taču kredītņēmēju sniegtā informācija izrādās nepatiesa.
PTAC vadītāja skaidro, ka maksātspējas jautājumu noskaidrošana kredītdevējiem rada izmaksas, tādēļ praksē kredītu, kas mazāki par 427 eiro, izsniegšanai patiešām netiek veiktas pārbaudes par personas sniegto datu patiesumu.
Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc PTAC nerīkojas, ka zināms, ka lielākā daļa ātro kredītu tiek izsniegti līdz 427 eiro (jeb 300 lati brīdī, kad šī summa tika akceptēta), Vītoliņa stāsta, ka brīdi, kad notika vienošanās par šo skaitli, nozare vēlējās kā pārbaudes slieksni noteikt 500 latus, savukārt PTAC – 100 latus, diskusiju rezultātā tika rasts kompromiss. Šobrīd tie vērtēts, vai pieņemtās vadlīnijas atbilst situācijai valstī.
Jāsaprot, ka jebkurš regulējums, ko ievieš, ir jāpārbauda. Jau pirms diviem gadiem pieņemtās vadlīnijas bija sasniegums,” teic Vītoliņa.
Lai veiktu tālākus grozījumus, nepieciešams pārliecināties, vai tirgū patiešām eksistē problēma ar maksātnespēju, savukārt to, vai cilvēki melo, norādot savus ienākumus, nav iespējas pārbaudīt.
Cilvēkiem, kas nespēj izpildīt maksātspējas jautājumus bankās, nevajadzētu saņemt arī ātros kredītus. Nevajag iedomāties, ka kredīts ir pirmās nepieciešamības prece,” secina Vītoliņa.
Viņa gan arī norāda, ka nozarē tomēr vērojami uzlabojumi, jo komersanti ir ieviesuši PTAC iepriekš izstrādātās vadlīnijas.
Vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija, sākot izvērtēt deputātu priekšlikumus, kas iesniegti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, paguvusi izskatīt vien daļu no tiem. Tostarp atbalstīta iecere par nebanku kredītu izsniegšanas ierobežojumiem naktī, kā arī idejiski deputāti piekrita atteikties no licenču terminēšanas.
