Lai gan ātro kredītu nozare apgalvo, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi nav nepieciešami, jo izsniegto kredītu apjoms 2014. gadā krities par gandrīz 20%, analizējot datus par ātro kredītu uzņēmumu darbību, jāsecina, ka kreditētāju situācija kļūst labāka, Latvijas Televīzijas raidījumā atzīst Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.Lielākajam ātro kredītu devējam “4Finance” ar zīmoliem “Smscredit”, “Vivus.lv” un “Ondo” vēl 2010.g Latvijā bija zaudējumi, bet trīs gadus vēlāk peļņa sasniedza gandrīz 28 miljonus. Savukārt apgrozījums 2010.gadā bija tikai pusmiljons, bet 2013.gadā gandrīz 50 miljoni.
Baiba Vītoliņa lēš, ka 2014. gada otrajā pusē kredītu pieaugums ir lielāks, nekā tas bijis 2013. gada otrajā pusē. Tāpat dati liecina, ka palielinājies arī izsniegto kredītportfeļu apjoms.
Pirmkārt, sāksim ar nozares apjomu – samazinājums ir 20% gadā, kas pusgadā bija 30%, kas nozīmē, ka kreditētāju situācija kļūst labāka,” teic Vītoliņa.
PTAC vadītāja norāda, ka dati, kas liecina par uzlabojumiem kredītu atmaksas kavēšanā, tomēr neatspoguļo patieso situāciju, jo bezcerīgie kredīti tiek cedēti.
Jaunākie dati rāda, ka 2014.gada nogalē izsniegto kredītu apjoms pārsniedz 2013.gada zemāko kritumu un izsniegto kredītu skaits atkal pieaug. Pērn kopumā izsniegti 144 miljoni eiro. 32% kredītu atmaksa tiek kavēta; gandrīz 30% tiek pagarināti trīs un vairāk reizes.
Savukārt Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) jau iepriekš izteicis bažas par ātro kredītu nozares nākotni, salīdzinot nozares apgrozījuma lejupslīdi ar līdzvērtīgu situāciju piena nozarē vai mežsaimniecībā, kurā apgrozījuma samazināšanās par 10% kāda likuma pieņemšanas rezultātā izraisītu plašus protestus.
Vītoliņa gan uzskata, ka nav korekti veikt šādus salīdzinājumus, jo bez kredītiem iespējams iztikt. Viņa skaidro, ka atbalstāmi vien tie kredīti, kas paredzēti ekonomikas darbināšanai.
PTAC vadītāja prognozē - kā nākamās izmaiņas ātro kredītu nozarē sekos kredītu cenas ierobežošana, nokavējuma procentu ierobežošana, kā arī atmaksas grafika izstrādāšana distancētajiem kredītiem virs 30 dienām.
Vērtejot gaidāmo Saeimas lēmumu, Vītoliņa gan piekrīt Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) šī gada 25. marta Tautsaimniecības komisijas sēdē izteiktajam.
Man jau tā pārliecība vienmēr ir bijusi, ka labi pieņemts lēmums ir tāds, kurš nepatīk nevienam. Šobrīd mums arī ir divi viedokļi, kaut kur pa vidu mums ir jāiešauj, lai abi divi paliek neapmierināti, un tad būsim droši vien pieņēmuši pareizo lēmumu,” sacījis Līdaka.
Vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija, sākot izvērtēt deputātu priekšlikumus, kas iesniegti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, paguvusi izskatīt vien daļu no tiem. Tostarp atbalstīta iecere par nebanku kredītu izsniegšanas ierobežojumiem naktī, kā arī idejiski deputāti piekrita atteikties no licenču terminēšanas.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Saeimā iesniegti jau 2013. gada decembrī. 12.Saeima, lemjot par grozījumu pārņemšanu, likumprojektam noteica salīdzinoši garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - divus mēnešus. Kopumā iesniegti 20 priekšlikumi.
Iecere grozīt likumu, tajā nosakot stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanai, nozares uzņēmējos izraisījusi asu pretreakciju. Nebanku kredītdevēji brīdina, ka stingrāka kontrole liks daudziem pamest tirgu, bet patērētāju tiesību sargi uzstāj, ka kontrolei un ierobežojumiem jābūt vēl stingrākiem.
Latvijas Nebanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā ātro kredītu veidā izsniegto aizdevumu kopapjoms ir sarucis teju par ceturto daļu. Galvenokārt tas tiek skaidrots ar to,ka nozares uzņēmumi jau ieviesuši stingrākas klientu maksātspējas pārbaudes. Turpretī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nenoliedz, ka pēdējā gada laikā situācija ir uzlabojusies, tomēr neesot pamata apgalvot, ka uzņēmēji uzlabojumus ieviesuši brīvprātīgi.
Saskaņā ar ”TNS” datiem, ”ātro kredītu” nozare vēl arvien ir viens no lielākajiem reklāmdevējiem Latvijā – 2014. gada pirmajā pusgadā Latvijas lielāko reklāmdevēju pirmajā desmitniekā ierindojušies divi šīs nozares komersanti – ”4 finance” un ”MCB Finance”. Nozarei netīkamie grozījumi varētu stāties spēkā no šā gada 1. jūlija.
