Krustpunktā

Krustpunktā diskusija. Iespējamās jaunās sankcijas pret Krieviju

Krustpunktā

Krustpunktā aktuāli: Krievijas armijas zvērības Ukrainā raisa pretreakciju

Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Premjers: Baltijas valstīs iespējami divi jauni LNG gāzes termināļi – Skultē un Paldiskos

Tā kā plānots atteikties no Krievijas dabasgāzes, Baltijas valstu reģionā neiztikt bez vēl viena sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināļa, to intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Šobrīd tiek vērtēti divi projekti par LNG termināļa attīstības iespējām – vai infrastruktūru izbūvēt Igaunijas pilsētā Paldiskos vai arī Skultes ostā, Latvijā. Nav izslēgts, ka tiks ieti abi ceļi.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban ir trīs dabasgāzes piegādes ceļi – pa cauruļvadu no Krievijas, pa cauruļvadu no Klaipēdas LNG termināļa, kā arī pa Polijas–Lietuvas starpsavienojumu. Šobrīd vairums – ap 90% dabasgāzes – Latvijā tiek piegādāta no Krievijas, bet ap 10% – no Klaipēdas LNG termināļa. Šāda proporcija bijusi, jo Krievija piedāvājusi lētāku dabasgāzi, taču tagad šī proporcija mainās.

Apturot Krievijas gāzes piegādes uz Baltijas reģionu, ar pārējiem gāzes piegādes ceļiem gada griezumā būs "par īsu" visam reģionam – Somijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Lai arī Polijā ir jaudīgs LNG gāzes terminālis, tomēr šai valstij pēc Krievijas gāzes importa pārtraukšanas dabasgāze var nepietikt, un tā arī var mēģināt panākt trūkstošās dabasgāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa.  

"Tas nozīmē, ka Baltijas reģionā ir vajadzīgs vēl viens gāzes terminālis," sacīja Kariņš, norādot, ka ir divas iespējas, kur šādu termināli var izbūvēt. Viena vieta ir Igaunijas Paldiskos, bet otra – Skultes ostā Latvijā. Vēl ir viens projekts par termināļa attīstības iespējām Rīgas ostā, taču šim ir mazākas jaudas. Patlaban notiek ekspertu diskusijas – arī starpvalstu līmenī par to, kā reģionā varētu attīstīt nepieciešamo infrastruktūru.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ātrāk varētu īstenot LNG termināļa būvi Paldiskos – tur attiecīgo infrastruktūru varētu izveidot aptuveni līdz šā gada beigām. Savukārt Skultes termināļa būvniecība prasītu ilgāku laiku – vismaz divus gadus.

Tiesa, Paldisku terminālis būtu dārgāks. Lētāks un izdevīgāks variants būtu Skultes ostā, jo tur sašķidrinātās dabasgāzes gazifikācija notiktu terminālī, ne pašā kuģī, kā tas paredzēts Paldiskos. Turklāt no Skultes ostas varētu izbūvēt cauruļvadu uz Inčukalna dabasgāzes krātuvi.

"Ir runa par to, kādu ceļu mums iet – ātrāko vai vidējā ilgtermiņā lētāko," atzina Kariņš, izsakot cerību, ka valdība spēs izšķirties par labāko risinājumu. Tiesa, nav izslēgts, ka vienlaikus varētu iet abus ceļus – gan vienoties par LNG termināli Igaunijas Paldiskos, gan arī būvēt Latvijas Skultes ostā.

Lai arī līdz šim ir bijusi potenciālo investoru interese attīstīt termināli Skultes ostā, tā nav bijusi pietiekama, lai projekts raiti virzītos uz priekšu. "Tagad, kad ir skaidrs, ka mēs atteiksimies no Krievijas dabasgāzes, potenciālo investoru interese ir pavisam cita. Es redzu, ka ir interese, un prognozēju, ka mums būs strauja attīstība," teica Kariņš, uzsverot, ka valsts finansiālie līdzekļi termināļa attīstībai Skultē nav plānoti.

KONTEKSTS:

Vairāk nekā desmit gadus gan politiķu, gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, un kā ātrākais ceļš alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu pauda Eiropas Komisija (EK). Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.

Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bijušas ar Igauniju. Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs pieaicināta EK. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomendēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Tikmēr Lietuva 2014. gada beigās Klaipēdas ostā jau bija pabeigusi savu termināli – tas savu darbību uzsāka 2015. gada beigās.

Latvijas koalīcijas partijas šonedēļ vienojās, ka Latvijai saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pēc iespējas ātrāk jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Par enerģētikas jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu ar risinājumiem, kā tieši Latvija varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Plānots, ka EM izstrādātos scenārijus vērtēšanai koalīcijā iesniegs jau nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt