Aktuāli

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars par partiju iesniegtajiem sarakstiem Saeimas vēlēšanām

Aktuāli

LIZDA vadītāja Inga Vanaga par pedagogu algu palielināšanu

Izstrādās noteikumus, lai tirgotāji varētu ziedot produktus pēc derīguma termiņa beigām

Plāno noteikumus produktu ziedošanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām

Valdība atbalstījusi ieceri noteikt kārtību, kādā pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz..” beigām atļauts ziedot pārtiku trūcīgajiem. Patlaban pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu, un tirgotāji to utilizē. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan uz citiem produktiem, kā makaroniem, kurus vēl varētu izmantot. Likumprojektu pagaidām atbalsta gan labdarības organizācijas, gan tirgotāji. Plānots, ka noteikumi, kurus vēl izstrādās speciāla darba grupa, varētu stāties spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

Nākošgad tirgotājiem, iespējams, būs ļauts noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā nodot labdarības iestādēm produktus, kuri ir marķēti ar „Ieteicams līdz…” un kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem. Valdība jūlijā atbalstījusi ieceri jeb grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, stāsta Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis:

''Tas neattiecas uz tiem pārtikas produktiem, kuriem norādīts marķējumā ‘’Izlietot līdz..’’ – pārsvarā tie ir dzīvnieku izcelsmes produkti, gaļas produkcija, par tiem nekādā gadījumā nevar būt runa.

Te ir runa par tādiem produktiem kā makaroni, milti, dažādi konservi, tie produkti kuru derīgumam mēs nesekojam tik ļoti līdzi, jo tur nevajadzētu būt nekam veselībai kaitīgam, tur drīzāk varētu tikai kristies uzturvērtība.''

Šīs pārtikas ziedošana būtu uzņēmēju izvēle, nevis pienākums. Arnītis papildina, ka patlaban nav precīzu datu, cik liels pārtikas atkritumu apjoms rodas ik gadu Latvijā. Par šo problēmu paralēli jau kādu laiku notiek diskusija arī Vides ministrijas darba grupā. Tajā piedalījusies arī Latvijas Samariešu apvienības projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle. Viņa vērtē, ka patlaban novērojama sabiedrības spiediena kulminācija pret pārtikas izniekošanu, to izmetot atkritumos. Kopumā par to tiek runāts jau vairākus gadus, tagad labdarības organizācijas cer uz rezultātu:

''Mūsuprāt, ir vienkārši jāmēģina. Mēs esam arī piedāvājuši darba grupā, ka, iespējams, no nākamā gada vispirms ieviest pilotprojektu jeb pārejas posmu, kurā mēs ieviešam noteikumus, lai paskatītos kā tas strādā ikdienā, ko domā trūcīgie, sadarbības partneri, sabiedrība kopumā. Mūsu organizācijā šo pārtiku tālāk saņemtu mūsu klienti, prioritāri ģimenes ar bērniem, tāpat arī seniori un invalīdi, kam nav maznodrošinātā vai trūcīgā statuss piešķirts, bet palīdzība noderētu.

Pērn kopumā mēs palīdzējām 23 tūkstošiem personu un provizoriski lēšam, ka līdz ar šiem jaunajiem grozījumiem un papildu pārtikas apjomu mēs varētu par trešdaļu palielināt palīdzības saņēmēju loku.''

Kraukle stāsta, ka patlaban likums nedod iespēju pārtiku pēc ieteiktā termiņa beigām bez atlīdzības nodot labdarībai. Taču tirgotāji varējuši nodot derīgo, bet veikalam nepiemēroto, vizuāli nepievilcīgo produkciju, piemēram, produktus samīcītā kartona iepakojumā vai iebuktētā konservu kārbā. Pērn samariešu organizācijai šādi produkti nodoti 14 tonnu apjomā. Tāpēc organizācija secina, ka atsaucība no tirgotājiem ir. To apliecina arī Pārtikas tirgotāju apvienības izpilddirektors Noris Krūzītis un papildina, ka svarīgi, lai pārtikas nodošanas process netiktu veidots birokrātisks:

''Katrā gadījumā no tirgotāju skatu punkta tas ir pozitīvi, jo šobrīd šī pārtika tiek utilizēta, bet bieži tos produktus var lietot arī pēc noteiktā ieteicamā derīguma termiņa. Līdz ar to iegūtu gan maznodrošinātā sabiedrības daļa, gan samazinātos pārtikas atkritumu apjoms. Gaidīsim Ministru kabineta noteikumu precizējumus, bet, tos izstrādājot, ir rūpīgi jāizvērtē produktu saraksts, kas attieksies uz šo regulējumu. Tāpat regulējumam jābūt juridiski vienkāršam, gan tirgotājiem nododot pārtiku, gan tiem, kas saņem. Turklāt vēl svarīgi, lai nebūtu nekādas iespējas, ka šie produkti kaut kā nonāktu atpakaļ tirdzniecībā.''

Zemkopības ministrija cer, ka grozījumus Saeima apstiprinās vēl šajā sasaukumā, lai darba grupa varētu sākt darbu un noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti