ĪSUMĀ:
- Valdība šonedēļ neizskatīja ZM ziņojumu par krīzi piena nozarē.
- Piena iepirkuma cenu krituma dēļ piensaimnieki pieļāva protestu rīkošanu.
- Kritiskā zemākā cena – 25 centi par litru, bet marta iepirkumu cenas vēl nav zināmas.
- Zemnieku pārstāvis: Konkrētu risinājuma ieceri no ZM neesam sadzirdējuši.
- ZM iepriekš piedāvāja subsīdiju pārdali, bet neminēja konkrētus skaitļus.
- Kooperatīvi biedriem cenšas maksāt lielāku cenu no saviem uzkrājumiem.
- Daudzi zemnieki gatavi protestēt, ja iepirkuma cena neaugs.
- Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija: martā iepirkuma cena, visticamāk, augs.
- LOSP: Ja krīze ilgs vel 2–3 mēnešus, būs masveida saimniecību likvidācijas.
Valdība otrdien, 28. februārī, vēl neskatīja Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju un iespējamiem risinājumiem piena nozarē. Tikmēr pienācis jau marts, ko iepriekš vairākas lauksaimnieku organizācijas minēja kā iespējamu protestu termiņu, ja piena vidējā cena šajā mēnesī pietuvosies kritiskās zemas cenas līmenim – 25 centiem par litru.
Viena no šīm organizācijām ir Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, kuras vadītājs un Saeimas deputāts Kaspars Melnis no Zaļo un Zemnieku savienības norādīja, ka lauksaimnieki vēl gaida cenu izmaiņas, lai lemtu par tālāko rīcību.
"Specifiski, ka šobrīd maz zemnieku zina savu marta piena cenu, jo parasti ir tā, ka mēs nākamā mēneša cenu uzzinām jau iepriekšējā mēneša pēdējos datumos, tad šomēnes drīzāk vairāk zemnieku nezina šo cenu, kāda būs martā. Līdz ar to grūti spriest, vai būs protesti un vai piena cena ir pazeminājusies. Līdz ar to mēs visi nogaidām, kāda būs situācija ar piena cenu.
Grūti pateikt, ko viņi [pārstrādātāji] gaida, mēs smejamies, ka gaida, kurš pirmais nosauks cenu un tad pārējie pielāgosies," sprieda Melnis.
Viņš vērtēja, ka, iepriekš pārrunājot iespējamos risinājumus ar Zemkopības ministriju, konkrētu risinājumu piena cenu kritumam viņš nav sadzirdējis.
"Jā, ir runas par subsīdiju iekšējo pārdali, bet gribas teikt, ka velns ir detaļās, ko un kā mēs pārdalām un no kā paņemam.
Un konkrēti, cik liels atbalsts sanāks tam lauksaimniekam uz vienu dzīvnieku vai piena litru?
Tāpat daudz esam runājuši par kredītprocentu atlikšanu, nodokļu atlikšanu un tas arī joprojām ir tikai runāšanas līmenī un nekas konkrēts joprojām nav pieņemts. Līdz ar to pateikt, ka esam gatavi atcelt protestus, ir pāragri," skaidroja Melnis.
Kooperatīvu asociācijas piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane norādīja, ka kooperatīvi patlaban biedriem cenšas maksāt lielāku cenu no saviem uzkrājumiem, bet liela daļa zemnieku strādā zem pašizmaksas un gatavi protestēt, ja martā cena nepieaugs.
"Mēs vēl nezinām, kādas būs iepirkuma cenas ar 1. martu. Spēkbarība nav kļuvusi lētāka, arī minerālvielas nav lētākas. Saimniecības tagad ļoti skatās savus ganāmpulkus, un neproduktīvās govis tiek dotas prom gaļai. Un zemnieki ar cerību gaida, ka piena cena noregulēsies, jo Eiropā tāds cenu kritums nav, un tas liek tomēr apšaubīt šo situāciju, kas notiek Baltijas valstīs. Tā ka nākošnedēļ redzēsim, ko pieņems valdība un kā kurš reaģēs uz jaunajām pārstrādes uzņēmumu cenām, un atbilstoši tai situācijai arī notiks mūsu tālākā rīcība," sacīja Feldmane.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis arī norādīja, ka cenu izmaiņas zemniekiem vēl nav paziņotas.
Arī bioloģiskie lauksaimnieki protestu iespēju šomēnes neizslēdz un gaida arī ministrijas ziņojumu valdībā.
"Pie šodienas energoresursu cenām un pārējām izmaksām tā cena jau zem 40 centiem ir negodīga, nemaz nerunājot par 25 centiem par litru, tas tāds jau pats kritiskākais atskaites punkts," skaidroja Norkārklis.
"Taču protesti varētu būt tāds profilaktisks gājiens gan tirgotāju alkatības mazināšanai, gan pārstrādei, lai sarosās.
Šajā krīzes situācijā viss slogs ir zemniekam, jo pārstrādātājs un tirgotājs savu peļņas procentu saglabās. Tad, ja nākotnē aizies līdz protestam, tad mēs gribētu parādīt to, ka esam godīgi un visi šajā krīzē samazina to savu piecenojumu. Vai viens no risinājumiem būtu, ka tirgotājs un pārstrādātājs uzliek nulle piecenojumu, jo zemniekiem pat ar zaudējumiem tagad ir jāstrādā, tur pat nav nekāds piecenojums pie litra. Tā kā tas būtu tad simbolisks protests, lai parādītu, ka esam godīgi visā šajā ķēdē," sprieda Norkārklis.
Savukārt Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijā prognozē, ka piena iepirkuma cena martā, visticamāk, pieaugšot un lauksaimniekiem nebūs jāprotestē.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis LTV raidījumā "Šodienas jautājums" klāstīja, ka lauksaimnieki negrib likvidēt savas saimniecības, viņi grib strādāt, bet tie, kas šobrīd saimniecības likvidēja, saprata, "ka pietiek, viņi ir mocījušies gadu gadiem, savilka galus, dzīvoja uz parādiem, un tagad saka – viss, man pietiek".
Ja kritiskā situācija ar piena iepirkumu cenu turpināsies vēl 2–3 mēnešus, tad sekos masveida piena saimniecību likvidācijas, brīdināja Gūtmanis.
KONTEKSTS:
Krīzi nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās.
Zemkopības ministrija ieteiks piensaimniekiem atbalstam piešķirt finansējumu, pārdalot naudu no citām nozarēm, bet līdz šim nebija konkrēta piedāvājuma. Piensaimnieki gan pauda bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Ministrs rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
