Pētījums: No TUA iegūtie līdzekļi nedod vēlamo atdevi, rada riskus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Papildus ieņēmumiem, kurus Latvijas ekonomikā ienes termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmu, Latvijai vienlaikus ir jārēķinās arī ar jauniem izaicinājumiem līdzsvarotai ekonomikas attīstībai – uz to norāda pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” veiktais pētījums.

Lai gan kopējais termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas rezultātā piesaistīto līdzekļu apjoms Latvijas ekonomikai ir visai liels, tikai salīdzinoši nelielai daļai atļauju pircēju plāni ir saistīti ar aktīvu uzņēmējdarbību, bet pārliecinošs vairākums iegulda nekustamajā īpašumā. Šī iemesla dēļ arī Latvijas Banka, kura līdz šim atļauju izsniegšanu pārsvarā atbalstījusi, tomēr pievērš uzmanību, ka šobrīd piesaistītā nauda nesniedz lielāko iespējamo atdevi.

„Noteikti, ka daudz lielāks pienesums ekonomikai būtu tad, ja šī programma akcentētu un būtu daudz vairāk vērsta uz ražojošo segmentu. Proti, veicinātu ieguldījumus, it īpaši apstrādes rūpniecībā, kas nozīme, ka šī te radītā pievienotā vērtība mums radītu šo efektu daudz ilgāku, ilgstošāku, veicinātu konkurētspēju un varētu būt vērsta arī uz eksportu,” skaidro Latvijas Bankas analītiķe Agnese Rutkovska.

Vēl jo vairāk, termiņuzturēšanās atļauju ietekme uz nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru var radīt arī nelabvēlīgas sekas ekonomikai kopumā, brīdina Rutkovska. „Nodarbinātība pēdējā laikā salīdzinoši strauji uzlabojas un pieaug būvniecības un nekustamā īpašuma nozarē, savukārt apstrādes rūpniecībā – sarūk,” skaidro Rutkovska. „Tā jau ir slikta vēsts, jo nav nemaz tik senā pagātnē trekno gadu laiki, kad mēs ļoti labi redzējām dzīvā piemērā, kā notiek, ja sasveras šie rati par labu būvniecībai un nekustamo īpašumu nozarei, un vispār tas tiek vērsts uz iekšzemes pieprasījumu, atņemot arī darbiniekus arī rūpniecībā,” viņa norāda.

Tiesa, „Re:Baltica” pētījumā veikta intervija tomēr arī apliecina, ka, lai gan ekonomiskā aktivitāte bieži nav galvenais motīvs Krievijas iedzīvotāju vēlmei iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, iespēja saistīt savu profesionālo darbību ar Latviju netiek izslēgta. Šādu iespēju intervijā „Re:Baltica” atklājis režisors Vitālijs Manskis. „Šobrīd es turpinu uzņemt filmu „Manējie”,” saka Manskis. Viņš uzsver, ka Latvijā sācis strādāt vēl pirms apjautis, ka apmetīsies Rīgā uz ilgstošu dzīvi.

Pētījums arī atklāj, ka Latvija kļūst pievilcīgāka arī Krievijas iedzīvotāju vidusslānim, kuri potenciāli Latvijā ir ieinteresēti ne tikai ekskluzīvu nekustamo īpašumu iegādē. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, to tomēr gan vēl nav pamata uzskatīt risku Latvijas nekustamā īpašuma tirgum.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti