Pētījuma autors uzsver – reģionu reforma noteikti daudzviet radīs iespējas attīstībai un mazinās atšķirības starp novadiem. Taču arī jaunajā Latvijas ekonomiskajā kartē būs gan bedres, gan kalni.
“Jaunie novadi, kādi tie būs pēc reformas pabeigšanas, ir tiešām kontrastaini. Ja mēs skatāmies uz to, kāda ir šo novadu un arī pilsētu spēja pelnīt no preču un pakalpojumu pārdošanas pārējai pasaulei, tai skaitā pārējai Latvijai, tad tā starpība ir ļoti liela un kontrasts ir vairāk nekā desmit reizes.
Tas diapazons no labākā līdz sliktākajam būs padsmitos reižu,” stāstīja Strautiņš.
Ekonomists uzteic vairākus jaunos novadus, kuri pēdējos gados būtiski attīstījuši ražošanu un audzējuši savu eksportspēju. Piemēram, Kuldīga, Gulbene, Līvāni un Valka.
“Valkas novadā tās naudas summas, ko izmaksā novada eksportējošie uzņēmumi, saskaņā ar maniem aprēķiniem, pēdējo piecu gadu laikā ir vairāk nekā divkāršojušās. Tas ir ļoti, ļoti liels progress. Un arī citos novados tas cipars ir ļoti tuvu 100% piecos gados,” sacīja Strautiņš.
Šie novadi arī uz tuvāko nākotni var raudzīties cerīgi. Taču Strautiņš norāda – reformas rezultātā tapušas arī tādas pašvaldības, kuru pastāvēšana no ekonomiskā viedokļa nešķiet racionāla.
“Jaunajā kartē mēs redzam pašvaldības, kas ir ļoti mazas un kurām tā pašu ekonomika ir ļoti vāja un kuras varbūt varēja pievienot kaut kam citam. Teiksim, Saulkrasti ir spilgtākais piemērs,” sacīja Strautiņš.
Pētījuma autors gan atzīst – velkot jauno novadu robežas, politiķiem jāņem vērā ne tikai ekonomikas cipari, bet arī daudzi citi faktori. Taču Saulkrastiem un citām līdzīgām pašvaldībām jaunajā situācijā nāksies pasvīst, lai neatpaliktu no kaimiņiem.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazinās no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
