Sadaļas Sadaļas

Pērn koģenerācijas stacijās saražots par 30% mazāk elektroenerģijas

Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās 2020. gadā bija 2940,1 gigavatstundas (GWh), kas veidoja 51% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.  Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 30%.

Statistikas pārvalde skaidro, ka to galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas izstrādes pieaugums hidroelektrostacijās augstākas ūdens pieteces dēļ un atbilstoša elektroenerģijas cenas samazināšanās, kā arī samazināts siltumenerģijas pieprasījums siltāku laikapstākļu dēļ, kas kopējā enerģijas ražošanā noteica zemāku elektroenerģijas izstrādi koģenerācijas stacijās.

2020. gadā koģenerācijas stacijās saražoja 5038,5 GWh siltumenerģijas jeb par 6% mazāk nekā 2019. gadā. Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2020. gadā bija 67% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma valstī.

Koģenerācijas staciju skaits 10 gadu periodā no 2011. gada līdz 2020. gadam ir divkāršojies, bet no 2018. gada tas sarūk.

2019. un 2020. gadā darbojās attiecīgi par 29 un 42 koģenerācijas stacijām mazāk nekā 2017. gadā, kad darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2020. gadā sasniedza 1 274,2 MW, kas ir par 4,5 MW vairāk nekā 2019. gadā, bet par 24,9 MW mazāk nekā 2017. gadā. Desmit gados koģenerācijas staciju elektriskā jauda pieaugusi par 32% jeb 1,3 reizes.

Avots: CSP

Vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 10 gadu laikā vidēji veidoja 97%, savukārt uzņēmumu koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2020. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 83% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, bet 36% no kopējās elektriskās jaudas valstī – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.

Pēdējos 10 gados samazinās fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā ( par 80,2 MW) un no 2013. līdz 2020. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9%–12% robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2020. gadā bija par 1,3 MW mazāka un bija 156,3 MW.

Visaugstākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 2020. gadā bija Vidzemē (98%) un Zemgalē (96%), kur kopējā elektriskā jauda bija attiecīgi 29 MW un 59,1 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija atbilstoši 77% un 61% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas – 24,7 MW Kurzemē un 51,0 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99% un 72% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 069,8 MW, Latgalē – 40,6 MW).

Avots: CSP

Saražotais elektroenerģijas apjoms AER koģenerācijas stacijās 2020. gadā bija 864,8 GWh, kas ir par 7% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 10 gadu laikā elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās no AER palielinājusies 7 reizes. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.

Avots: CSP

AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums 2020. gadā veidoja 24 % no valstī kopējās vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (14% biomasas koģenerācijas stacijas, 10 % – biogāzes koģenerācijas stacijas).

Avots: CSP

Enerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi un kurināmo koksni. 2020. gadā patērēja 21,0 petadžoulus (PJ) dabasgāzi un 12,4 PJ kurināmo koksni, kas kopā ir par 20 % mazāk nekā 2019. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 93 % līdz 58 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2020. gadā sasniedzot 42 %.

Latvijas mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 50 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2019. gadā bija 41 %.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt