Kipras un starptautisko aizdevēju noslēgtā vienošanās par Kipras banku restrukturizāciju un ieguldījumu apcirpšanu būs labs pamats Kipras banku krīzes problēmu risināšanai pašos to pamatā. Ar šādu paziņojumu šorīt klajā nāca Eirogrupas prezidents Jērūns Daijselblūms un Kipras vadība. Eiropas līderu pozitīvais noskaņojums par Kipras krīzes drīzu atrisinājumu ir veicinājis arī starptautisko finanšu tirgu noskaņojuma uzlabošanos, taču ekonomikas analītiķi par Kipras nākotni ir noskaņoti visai piesardzīgi.
Kā aģentūrai Frāns Press paudusi Kipras ekonomikas analītiķe Fiona Mullena, lai arī noslēgtā vienošanās ir novērsusi Kipras nekavējošu izstāšanos no eirozonas, Kipras iedzīvotājus gaida grūti laiki un daudz jautājumu par to, vai izstāšanās no vienotās valūtas zonas nebūtu mazāk sāpīga. Pēc viņas vārdiem, visticamāk, vēl vairākas nedēļas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas izņemt naudu no bankomātiem, kas varētu apgrūtināt arī darba devējiem iespējas izmaksāt strādājošajiem algas. Mullena arī prognozē, ka gada laikā bezdarba līmenis valstī var palielināties no pašreizējiem 15% - 26%. Arī bijušais Kipras centrālās bankas vadītājs Afksentis Afksetiu (Afxentis Afxentiou) prognozē, ka ekonomika, iespējams, atgūsies divu līdz triju gadu laikā, bet dzīves līmeni līdz līdzšinējam apjomam nāksies atjaunot pat 10 gadus.
Taču, ja runā plašākā Eiropas mērogā, „Petersona institūta” vadošais analītiķis Džeikobs Fanks Kirkegārds (Jacob Funk Kirkegaard) pauž pārliecību, ka krīze kiprā ir devusi ļoti nopietnus signālus visiem Eiropas noguldītājiem: „Eirozonas noguldītāji, kuriem ieguldījumi nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, šodien var justies daudz drošāk nekā jebkad iepriekš. Ironiski, bet tas ir pagājušās nedēļas fiasko dēļ. Nav pilnīgi nekādu iespēju, ka kāds politikas veidotājs eirozonā, Eiropas komisijā vai Eiropas Centrālajā bankā varētu mēģināt atkārtot mēģinājumus vērsties pie mazākajiem noguldītājiem. No otras puses, ir skaidrs, ka neapdrošinātajiem noguldītājiem virs 100 tūkstošiem eiro ir dots skaidrs signāls, ka viņi kļūst par daļu no glābšanas plāna. No viņiem var paņemt tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams apdrošināto noguldītāju aizsargāšanai.”
Savukārt Brookings institūta pētnieks Domeniko Lombardi (Domenico Lombardi) norāda, ka noslēgtā vienošanās rada virkni sarežģītu jautājumu par Eiropas nākotni: „Kas notiks otrdien, kad atkal atvērsies bankas? Vai sekos bankroti? Šī ir bezprecedenta situācija visā Eiropā. Vislielākās bažas ir par to, ka Kiprā notiekošais var pārmesties uz citām eirozonas valstīm, kurā situācija jau tā ir saspringta. Piemēram, Itāliju, kas atrodas politiskas nestabilitātes fāzē. Ir bažas, ka Kiprā notiekošais var aizsākt jaunu neskaidrības vilni un palielināties saspringums globālajos tirgos.”
Ar lielām bažām tiek gaidīta Krievijas investoru un varas iestāžu reakcija, jo milzīgo naudas summu ieguldītāji varētu mēģināt pēc iespējas ātrāk savus aktīvus no Kipras pārcelt uz citām valstīm. Izskanējusi pat informācija, ka Maskava pat varētu aicināt savus pilsoņus aizvākt līdzekļus arī no citu valstu bankām. "Nordea Bank Finland" ("Nordea") Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds gan uzskata, ka tas, visticamāk, nenotiks: „Mēs redzam, ka mums ir daudz formālu ārvalstu investīciju no Kipras, vairāki simti miljonu, tad kādam atsevišķam uzņēmumam varētu arī rasties kādas problēmas ar finanšu resursiem. Bet jāņem vērā, ka pamatā šie uzņēmumi ir izveidoti Kiprā nodokļu priekšrocību dēļ un bieži vien faktiski šiem uzņēmumiem konti nav Kiprā, līdz ar to, es domāju – tā negatīvā ietekme varētu būt ļoti ierobežota. Cita veida saikne ar Kipru mums ir ļoti maza, Kipra ir ļoti, ļoti maza ekonomika – tā ir vēl mazāka nekā Latvijas ekonomika.”
Pirmdien pēcpusdienā kļuvis zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis rīkojumu valdībai tomēr izvērtēt iespējas restrukturizēt Kiprai piešķirto 2,5 miljardu eiro aizdevumu. Kā paziņojis Putina preses pārstāvi Dmitrijs Peskovs, prezidents uzskatot par iespējamu atbalstīt Kipras prezidenta un Eiropas Komisijas pūliņus, kas paredzēti krīzes pārvarēšanai valsts banku sistēmā.
