ĪSUMĀ:
- Īres likums paredz vairākas izmaiņas – terminētus līgumus un to reģistrēšanu zemesgrāmatā.
- Ekonomikas ministrija cer, ka jaunais likums veicinās īres tirgus attīstību.
- Denacionalizēto namu īrnieku pārstāvji jauno likumu kritizē kā nepilnīgu.
- Valdība par likuma sūtīšanu uz Saeimu lems nākamnedēļ.
Spēkā esošais Īres likums ir novecojis un bremzē īres tirgus attīstību. Ar šādiem argumentiem Ekonomikas ministrija pamato nepieciešamību pēc jauna Dzīvojamo telpu īres likuma. Skaidrojot likumprojekta mērķus, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pirmdien notikušajā Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja, ka „kopējais mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību, stimulējot jaunu īres mājokļu celtniecību valstī”.
“Šo mērķi ir plānots sasniegt, mazinot riskus, kas izriet no spēkā esošā regulējuma, kas ir saistīti ar nesamērīgi ilgiem tiesvedības procesiem, kas var ilgt pat vairākus gadus. Tā rezultātā netiek būvētas dzīvojamās mājas ar mērķi dzīvokļus izīrēt, bet tie dzīvokļi, kas tiek izīrēti, tiek izīrēti par paaugstinātu cenu,” klāstīja Valantis.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Piemēram, tas paģērēs īres līgumu reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tāpat tas noteiks, ka īres līgums ir slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums. Pret šīm normām iebilst organizācijas, kas runā denacionalizēto namu īrnieku vārdā.
Viens no šo organizāciju pārstāvjiem – bijušais Rīgas domes deputāts Deniss Gorba pauda: “Šajā priekšlikumā nav nekādas loģikas, sevišķi, ja īrnieks regulāri un pilnā apmērā maksā īres maksu.”
Latvijas Dzīvokļu īrnieku apvienības vadītājs Edvards Kvasņevskis, kurš, tāpat kā Gorba, ir saistīts ar Tatjanas Ždanokas vadīto Latvijas Krievu savienību un kandidējis no tās saraksta 12. Saeimas vēlēšanās, uzskata, ka jaunais likums ir pretrunā ar vairākiem patlaban spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
„Latvijas Īrnieku apvienība uzskata, ka šis likumprojekts ir jāatdod atpakaļ Ekonomikas ministrijai, jo tas neatbilst ne Civillikumam, ne likumam „Par dzīvojamo telpu īri”,” pauda Kvasņevskis.
Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojektu pakete, kurā ietverts ne tikai jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, bet arīdzan grozījumi vairākos citos likumos, jau tuvāko nedēļu laikā varētu tikt iesniegta Saeimā.
KONTEKSTS:
Šobrīd spēkā esošais likums par dzīvojamo telpu īri pieņemts 1993. gadā un vairs neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu jaunam dzīvojamo telpu īres regulējumam un iesniegusi valdībā jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.
Jaunais likums ietvers prasības dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumi vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumi arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.
