Divas galvenās problēmas, ko risinās jaunais likums, ir cīņa ar ēnu ekonomiku īres tirgū un arī līdz šim neefektīvs un ilgstošs strīdu risināšanas mehānisms, piemēram, īres nemaksāšanas gadījumā, sacīja Valantis.
Paredzēts, ka īres līgumus reģistrēs Zemesgrāmatā par velti. Un, ja īres līgums būs reģistrēts, būs norādīta arī īres maksa, un varēs vienkāršāk pierādīt maksāšanu vai nemaksāšanu, un varēs ātrāk panākt, lai nemaksātājs dzīves vietu atstāj, teica Valantis.
Tas pasargās arī īrniekus, jo, mainoties dzīvokļa īpašniekiem, ja īres līgums būs reģistrēts Zemesgrāmatā, īrniekiem nekas nemainīsies.
Sistēmas ieviešanai gan būs pārejas posms – atkarībā no dažādām situācijām tas būs no 2 līdz 5 gadiem.
Savukārt nākotnē ministrija arī varētu izstrādāt tipveida īres līgumu. Tā būtu labas pārvaldības prakse, viena no lietām, kuru ministrija pārdomās un piedāvās, visdrīzāk, tuvākajā laikā, sacīja Valantis.
Tipveida līgumā būtu līdzsvarotas abu pušu intereses, to varētu publicēt ministrijas mājaslapā vai kā citādi padarīt pieejamu, lai cilvēki netērētu laiku un līdzekļus juristu pakalpojumiem, un abas puses varētu droši šādu līgumu izmantot.
Bet denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekiem, kuri nespēs vienoties ar saimnieku, tiesa varēs noteikt īres nosacījumus, un tikai, ja viņi nepildīs tiesas nosacījumus, viņus varēs izlikt no dzīvokļa, skaidroja Valantis.
Šobrīd arī paredzēts pabalsts denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekiem, kas piekrīt atbrīvot dzīvokļus – to maksās “kombinēti” no valsts un pašvaldības naudas.
Piemēram, Rīgā mājsaimniecība, kas atbrīvo šādu dzīvokli, saņems 14 000 eiro par vienu mājsaimniecības locekli un vēl dažus tūkstošus eiro par katru nākamo mājsaimniecības locekli, stāstīja Valantis.
Pēc ministrijas aplēsēm pa visu valsti ir aptuveni 1500 šādu denacionalizēto dzīvokļu, kurus īrnieki varētu atstāt, lielākā daļa – 840 – ir Rīgā.
KONTEKSTS:
Šobrīd spēkā esošais likums par dzīvojamo telpu īri pieņemts 1993. gadā un vairs neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu jaunam dzīvojamo telpu īres regulējumam un iesniegusi valdībā jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.
Jaunais likums ietvers prasības dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumi vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumi arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.
