ĪSUMĀ:
- Izstrādāts jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kuru drīz skatīs valdībā.
- Likums paredz visus īres līgumus reģistrēt Zemesgrāmatā, kur arī strīdus varētu izskatīt ātrāk nekā tiesā.
- Ātrāka strīdu izskatīšana varētu mudināt uzņēmumus celt īres namus.
- Investīcijas īres namos varētu samazināt cenas, lēš ministrija.
- Jaunajā likumā nebūs paredzēti beztermiņa īres līgumi, tāpēc pret to iebilst denacionalizēto namu īrnieki.
Latvijā ir mazs īres dzīvokļu piedāvājums, dzīvokļi ir novecojuši un nozarē ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, uzskata Ekonomikas ministrija. Potenciālie izīrētāji uz īrniekiem raugās skeptiski, jo gadījumā, ja īrnieks kavēs maksājumus, paredzama ilga tiesvedība. Tāpēc reti parādās jauni īrei paredzēti dzīvokļu nami.
Kā norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, Igaunijā un Lietuvā pērn ekspluatācijā nodoti 4000 dzīvokļu, kamēr Latvijā – viens tūkstotis. “Tīri naudas izteiksmē tās ir ievērojamas investīcijas. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija zaudē aptuveni 200 miljonus eiro,” saka Valantis.
Ekonomikas ministrijas izstrādātais jaunais likums īrnieku un izīrētāju attiecību regulēšanai paredzēs, ka visiem īres līgumiem jābūt reģistrētiem Zemesgrāmatā. Tas došot abām pusēm drošību par noslēgto līgumu, un strīdus varēs skatīt Zemesgrāmatas tiesnesis, nevis tiesa. Rezultātā izīrētāji izvairīsies no gadiem ilgām tiesvedībām.
Ekonomikas ministrijā cer, ka regulējums veicinās jaunu, tieši īrei paredzētu mājokļu būvniecību. Tam piekrīt Nacionālās Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis Aleksis Karlsons. Viņš arī uzsver, ka samazināsies īres cenas:
“Viennozīmīgi – jo lielāka konkurence, jo vairāk tiek radīti īres dzīvokļi, jo pievilcīgākas būs cenas īrniekiem.
Ne tikai cenas, bet arī kvalitāte, jo šeit ir runa arī par kvalitāti.”
Denacionalizēto namu īrnieki pret jauno regulējumu
Tikmēr uztraukti par iecerēto kārtību ir denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki, kuriem vēl padomju laiku beigās noslēgti beztermiņa īres līgumi. Jaunais likums tādus vairs nepieļaus, jo
visiem līgumiem jābūt ar termiņu.
Tāpēc denacionalizēto namu īrniekiem, kas līdz šim maksājuši īri pāris desmitu eiro apmērā, divu gadu laikā būs jāslēdz jauni līgumi ar jauniem nosacījumiem.
“Likumprojekta rezultātā desmitiem tūkstošu denacionalizēto māju īrniekiem draud izlikšanas uz ielas. Tas ir noteikti. Kur viņiem iet? Denacionalizēto māju īrniekiem vispār nevajadzētu būt šī likuma subjektiem. Pirmkārt, vajag atrisināt šo problēmu,” saka stāsta Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas pārstāve Natālija Jolkina.
Viņa uzskata, ka visiem denacionalizēto namu īrniekiem vajadzīgas pienācīgas kompensācijas. Ekonomikas ministrija dzīvokļu atbrīvošanas pabalstiem valdībai šogad lūgusi piešķirt 3,5 miljonus eiro, taču pabalsts pienāksies tikai tiem, kas gaida rindā uz pašvaldības dzīvokli. Turklāt nauda no valsts budžeta vēl nav iedalīta.
Nekāds īpašs statuss denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem jaunajā likumā nav paredzēts.
“Mūsu skatījumā, likumā viņiem nav īpašs regulējums paredzēts viena iemesla dēļ – tas vairāk ir sociālās politikas jautājums. Vienlaikus ar likumprojektu mēs esam iesnieguši Ministru kabineta komitejā protokollēmumu ar lūgumu piešķirt finansējumu, lai izmaksātu visiem atlikušajiem denacionalizēto namu īrniekiem, kas ir reģistrēti, 3,5 miljonus atbrīvošanas pabalstu,” norādīja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņs Auders.
Ekonomikas ministrijā uzskata, ka denacionalizētajos namos dzīvokļus īrē aptuveni pusotrs tūkstotis mājsaimniecību, taču asociācijas pārstāve Jolkina stāsta, ka patiesais skaits ir daudz lielāks, jo ministrija ņēmusi vērā tikai tos, kas reģistrējušies pēc kāda veida palīdzības iestādēs. Asociācija sola, ka pret likuma pieņemšanu rīkos protesta akcijas.
KONTEKSTS:
Šobrīd spēkā esošais likums par dzīvojamo telpu īri pieņemts 1993. gadā un vairs neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu jaunam dzīvojamo telpu īres regulējumam un iesniegusi valdībā jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.
Jaunais likums ietvers prasības dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumi vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumi arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.