Tās paredz, ka Eiropas konkurences noteikumi tiks attiecināti arī uz gāzesvadiem, kas savieno Eiropu ar pārējo pasauli. Tam gan var būt izņēmumi, par kuriem var lemt tā Eiropas valsts, kur atrodas viens no gāzesvada galiem.
Pēc tam, kad šis jautājums beidzot izkustējās, vajadzēja vien dažas dienas, lai rastu kopsaucēju ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.
Eiropas Tautas partijas grupas deputāts no Polijas Ježijs Buzeks norādīja, ka “turpmāk Eiropas likumi tiks attiecināti uz visiem gāzesvadiem Eiropas Savienībā, kā arī uz gāzesvadiem, kas savieno Eiropu ar pārējo pasauli.”
“Ja balsojums plenārsēdē notiks aprīļa vidū, tad direktīvas izmaiņas stāsies spēkā jau jūnijā. Tas nozīmē, ka no šī brīža jaunās prasības pilnīgi noteikti atteiksies arī uz “Nord Stream 2”. Šis gāzesvads tiks būvēts un izmantots, vadoties pēc Eiropas Savienības likumiem. Tas mums ir ārkārtīgi svarīgi,” uzsvēra Buzeks.
Ātrais progress daļēji ir skaidrojams ar to, ka visas iesaistītās puses šobrīd mēģina apstiprināt pēc iespējas vairāk likumu līdz šī Eiropas Parlamenta sasaukuma beigām. Pēdējā plenārsēde ir plānota aprīļa otrajā pusē.
Krievija līdz šim nav slēpusi, ka tai nepatīk jaunās izmaiņas gāzes noteikumos, kas pēc būtības liedz koncernam “Gazprom” vienīgajam operēt šo gāzesvadu.
To pagājušajā nedēļā vēlreiz apstiprināja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.
“Šādu izmaiņu apstiprināšana, mūsuprāt, būtiski apgrūtinās “Nord Stream 2” turpmāko realizāciju un finansēšanu,” brīdināja Marija Zaharova.
Zaharova turpina uzstāt, ka jaunais gāzesvads nevar nodarīt Eiropai neko sliktu, un jebkādu kritiku dēvē par Vašingtonas instrukcijām, kas balstās naidīgajā attieksmē pret Krieviju.
“Tas ir tikai un vienīgi biznesa projekts. Tā mērķis ir dažādot Krievijas gāzes piegādes kanālus Eiropai. Tādēļ, ja šis projekts tiks realizēts, tas stiprinās Eiropas Savienības enerģētisko drošību, nevis to vājinās, kā mēģina apgalvot projekta pretinieki. Tas taču ir pašsaprotami,” paziņoja Zaharova.
ASV asi iebilst pret šo gāzesvadu un uzstāj, ka Eiropas atkarības palielināšana no Krievijas gāzes neesot pieļaujama. Tā vietā Vašingtona uzstāj, ka būtu jāattīsta sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, lai Eiropa varētu iegādāties Amerikas un citu pasaules reģionu gāzi.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim ir uzstājusi, ka Krievijas gāze ir nepieciešama, lai viņas valsts varētu atteikties no ogļu un atomelektrostacijām
