ASV vēstnieki aicina Eiropas Savienību atteikties no «Nord Stream 2»

ASV vēstnieki Vācijā, Dānijā un Eiropas Savienībā aicinājuš bloka dalībvalstis atbalstīt grozījumus savienības gāzes tirgus noteikumos, kas varētu kavēt "Nord Stream 2" gāzesvada projektu no Krievijas uz Vāciju. Eiropas Savienības dalībvalstis piektdien apspriedīs grozījumus, kas Eiropas Komisijai dotu pilnvaras uzraudzīt arī pretrunīgi vērtēto cauruļvadu. Vācija priekšlikumus cenšas bloķēt. Taču Francija ceturtdien paziņoja, ka grasās atbalstīt izmaiņas direktīvā, tādējādi svaru kausus nosverot par labu "Nord Stream" pretiniekiem.

ASV vēstnieki aicina Eiropas Savienību atteikties no "Nord Stream 2"Gints Amoliņš

    ASV turpina izdarīt spiedienu uz Vāciju pretrunīgi vērtētā "Nord Stream 2" gāzes cauruļvada jautājumā. Ceturtdien kopīgā rakstā vācu izdevumā „Deutsche Welle” trīs ASV vēstnieki - Vācijā, Dānijā un Eiropas Savienībā - brīdināja, ka jaunais gāzesvads vēl vairāk palielinātu Eiropas neaizsargātību pret Krievijas šantāžu enerģētikas sektorā.

    Ričards Grenels, Karla Sandsa un Gordons Sondlends paziņoja, ka Eiropas Savienības atkarība no Krievijas gāzes rada riskus ne tikai pašai Eiropai, bet rietumvalstīm kopumā. Rakstā vēstnieki paziņo, ka „Nord Stream 2'' piegādās ne tikai Krievijas gāzi, bet arī „Krievijas spēku un ietekmi caur Baltijas jūru uz Eiropu”. ASV diplomāti pieskaras arī Ukrainai, jo līdz šīm Ukraina bijusi tranzītvalsts gāzes piegādēm no Krievijas uz Eiropas Savienību, par to saņemot maksājumus, taču "Nord Stream 2" šo stratēģisko pozīciju apdraud. Vēstnieki brīdina, ka jaunais gāzes cauruļvads apdraudēs Ukrainas stabilitāti.

    Vašingtona arī iepriekš nav slēpusi savu nepatiku par Vācijas un citu Rietumeiropas valstu enerģētikas uzņēmumu iesaistīšanos Krievijas gāzes giganta "Gazprom" vadītajā cauruļvada projekta konsorcijā. Berlīne likusi saprast, ka to uzskata par Savienoto Valstu iejaukšanos Eiropas Savienības lietās. Iepriekš janvārī ASV vēstniekas Vācijā Grenels bija izsūtījis vēstules ar ''Nord Stream 2'' gāzes vada būvniecību saistītajām Vācijas firmām. Vēstulēs firmām „atgādināts”, ka „ikvienu kompāniju, kas darbojas Krievijas enerģētikas eksporta cauruļvadu sektorā”, apdraud Savienoto Valstu sankcijas.

    "Nord Stream 2" jeb gāzesvada „Ziemeļu straume” būvniecības darbi jau ir sākušies, un paredzēts, ka tas dubultos Krievijas dabasgāzes eksporta kapacitāti uz Vāciju līdztekus jau esošajam gāzes cauruļvadam Baltijas jūras gultnē. Nesen izskanēja, ka cauruļvada ieklāšana jūras gultnē varētu būt pabeigta jau vasarā, bet pirmās gāzes piegādes esot gaidāmas rudenī. Berlīne projektu līdz šim aizstāvējusi. Taču, piemēram, Baltijas valstis, Polija un citas brīdina, ka gāzesvads ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas Savienības enerģētisko atkarību no Krievijas. Līdzīgas bažas ir Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam.

    Lai iegūtu teikšanu par "Nord Stream 2" projektu, Eiropas Komisija rosinājusi izmaiņas gāzes direktīvā, trešās enerģētikas paketes nosacījumos. Mērķis – bloka iekšējā enerģētikas tirgus noteikumus attiecināt arī uz gāzesvadiem jūrā trešo valstu pieslēgumiem. Tas nozīmētu, ka gāzes piegādātājs, šajā gadījumā ''Gazprom'', nevar vienlaikus būt arī gāzesvada operators. Šādi noteikumi varētu samazināt peļņu un projektu padarīt ekonomiski neizdevīgu.

    Piektdien dalībvalstis grozījumus apspriedīs Briselē, un Vācija priekšlikumus cenšas bloķēt. Taču Francija, kuras nostāja balsojumā būs izšķiroša, ceturtdien paziņoja, ka grasās atbalstīt šo direktīvu, svaru kausus nosverot par labu ''Nord Stream 2'' pretiniekiem. Parīze piebilda, ka sarunas „ar partneriem, it īpaši Vāciju, turpinās".

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti