Obligātā iepirkuma komponentes maksājumi atspoguļojas gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu rēķinos par elektrību. Latvijā tie ir augstākie Baltijā un ceturtie augstākie Eiropas Savienībā.
Analizējot iespējas šos maksājumus samazināt, ir izpētīti dažādi varianti, skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks, informējot valdību par Ekonomikas ministrijas piedāvājumu atpirkt lauvastiesu saistību pret „Latvenergo” par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas stacijās uzstādīto jaudu.
“Viens bija standartrisinājums – turpināt izmaksas no “Latvenergo” dividendēm, taču tas uzskatīts par nepieņemamu, jo samazinās pamatbudžeta ieņēmumi iepretim prognozētājam. Tad bija subsidētās enerģijas nodokļa turpinājums, taču tas, pēc mūsu analīzes, varētu radīt uzņēmumu bankrotus, kā arī būtu Satversmes tiesas risks. Un trešais bija atteikšanās risinājums, kur būtu samazināti jaudas maksājumi obligātās iepirkumu komponentes daļai un daļai šis maksājums tiktu segts no “Latvenergo” dividendēm,” pastāstīja Patmalnieks.
Atbilstoši valdības lemtajam,
saistību atpirkšana notiks, samazinot „Latvenergo” pamatkapitālu un šādi iegūtos līdzekļus novirzot saistību atpirkšanai.
Ekonomikas ministrijai, kas ir „Latvenergo” kapitāldaļu turētājs, tuvāko divu nedēļu laikā ir jāsasauc „Latvenergo” akcionāru sapulce, kam jāpieņem lēmums par kompānijas pamatkapitāla samazināšanu par vairāk nekā 454 miljoniem eiro. Šādi „iegūtos” līdzekļus plānots izmantot, lai segtu attiecīgā apmēra saistības pret „Latvenergo”.
Maksājumu plāno sadalīt divās daļās, no kurām pirmo – 140 miljonus eiro – plānots segt jau šogad. Bet atlikušo summu – vairāk nekā 314 miljonus eiro –iecerēts klasificēt kā avansa maksājumu, kas vienādās daļās tiks iekļauts „Latvenergo” ieņēmumos līdz pat atbalsta perioda beigām, tas ir, 2028.gadam.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka šis risinājums ļaus samazināt obligātā iepirkuma komponentes maksājumus par TEC-1 un TEC-2.
Ministrijā norāda, ka sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums nākamgad būs 29% apjomā.
Tādējādi 2018.gadā vidējais OIK maksājums samazināšoties no 26,79 līdz 25,79 eiro par megavatstundu (MWh), bet 2020.gadā – līdz 24,92 eiro/MWh. Ar atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem OIK likme no 2018.gada tiem būs vēl zemāka – līdz 6,31 eiro/MWh.
Arī „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss atzina, ka
obligātā iepirkuma maksājumu samazinājums atspoguļosies arī elektrības rēķinos, taču, visticamāk, samazinājums nebūs īpaši liels.
Savukārt valsts finanšu ietaupījums tiek lēsts 262 miljonu eiro apmērā, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716 miljoniem eiro.
“Reizē ar TEC atbalsta samazinājumu, tiek pārskatīta arī obligātā iepirkuma komponentes attiecināšana. Līdz ar to no nākošā gada 1.janvāra katram tas nedaudz atšķirīgi parādīsies arī fiksētā un mainīgā komponente,” sacīja Bariss.
Investīcijas „Latvenergo” turpmākajā attīstībā šāds pamatkapitāla samazinājums neapdraudot.
Jau ziņots, ka lielākais OIK subsīdiju saņēmējs ir valstij piederošais “Latvenergo” - pērn tam aizgājuši 83 miljoni eiro. Šie maksājumi saistīti ar uzņēmuma divām termoelektrocentrālēm, kuras darbina ar gāzi. Politiķi un eksperti ieguldījumus TEC skaidro ar Latvijas enerģētisko drošību.
Kopumā elektrības ražotājiem par aizvadīto gadu subsīdijās izmaksāti 237 miljoni eiro, ziņoja LTV raidījums "De facto".
