Politiķi un eksperti ieguldījumus TEC saista ar Latvijas enerģētisko drošību

“Mēs redzam, ka ļoti daudz šī enerģija tiek pārdota, īpaši brīžos, kad nestrādā Zviedrijas–Lietuvas starpsavienojums. Diemžēl tur ir pietiekami lielas problēmas.

Liekas, ka bijis pareizs lēmums attīstīt šīs divas enerģijas ražošanas vienības – vienu rekonstruēt, otru uzcelt no jauna,” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Turklāt šāda tehnoloģija ir izšķiroša gadījumos, ja Latvijā tiks ražota liels apjoms enerģijas ar vēja turbīnām, jo TEC palīdzēs sabalansēt enerģijas jaudas.

Tajā pašā laikā viņš atzina – vērts diskutēt, vai atbalsta shēma bijusi pareiza un vai nav pārāk dāsna.

“Ja kāds saka, ka tas nebija pareizs lēmums, lai viņš pasaka labāku risinājumu,” sacīja Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). Tas esot saistīts ar tā laika politiskajiem uzstādījumiem par to, ka Latvijai jānodrošina sava enerģētiskā neatkarība. Un tolaik TEC-2 esot bija labākais un efektīvākais risinājums.

Tam piekrita arī bijušais premjers, AS “Latvijas gāze” vadītājs Aigars Kalvītis: “Tas jau sākās 90.gadu beigās, kad mums vajadzēja modernizēt savu enerģētiku. Un vienīgais veids, kā to varēja efektīvi un ātri izdarīt, bija abu TEC atjaunošana. Lēmums noteikti pareizs.”

Vienlaikus viņš pieļāva, ka, iespējams, aprēķini šajā projektā nebija atbilstoši un maksājumam par to nevajadzēja būt tik lielam. Jautāts, kāpēc tolaik TEC ieguldītā nauda netika atvēlēta atjaunojamai enerģijai, Kalvītis uzsvēra: “Bāzes jaudas nevar nodrošināt uz atjaunojamo resursu rēķina.”

Līdzīgi arī Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš vērtēja, ka no šodienas perspektīvas un drošības viedokļa ir labi, ka TEC Latvijā ir:

“Kad vēja enerģijas attīstīsies un saules enerģija tiks vairāk izmantota, šie TEC būs nepieciešami sistēmas drošībai un vadībai.”

Taču viņš arī vērsa uzmanību, ka šajā projektā “mazliet pārrēķinājušies ar atbalstu”. Var gan diskutēt, vai kāds pārrēķinājās, vai arī tas bijis apzināts lēmums – piebilda Zariņš. “Redzam, ka TEC “Latvenergo” kalpoja kā slaucamā govs, kurā iemaksā patērētājs, pēc tam caur dividendēm aiziet uz budžetu,” sacīja politiķis.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis kritizēja, ka ar TEC saistītās OIK izmaksas grauj konkurētspēju Latvijā. “Ja spēlējam ar argumentu, ka TEC ir drošība, tad šī drošība ir vienlīdz liela kā Latvijā, tā Lietuvā. Bet nez kāpēc par TEC maksājam tikai mēs Latvijā,” viņš sacīja.

Turklāt starpsavienojumi ar citām valstīm esot alternatīva enerģijas ģenerācijai. Viņam gan nepiekrita ekonomikas ministrs, vēlreiz uzverot, ka šie starpsavienojumi nav tik stabili.

Turklāt TEC-1 un TEC-2 ir būtisks cenu regulēšanas mehānisms.

“Sākoties jaudas deficītam, ieslēdzot tās stacijas, cenu piedāvājums krītas,” skaidroja Ašeradens.

Viņš gan pauda, ka nevēlas aizstāvēt TEC finansēšanas mehānismu, taču tehnoloģiski tām esot būtiska nozīme.

“Vajadzēja godīgi pateikt, ka tas ir nodoklis, kas ir jāmaksā par drošību. Un to izdalīt atsevišķi, un visa tauta maksātu par sev piederošu uzņēmumu,” par praksi TEC izmaksas saistīt ar OIK pauda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.