Nākamgad ieviesīs progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli

Saeima ārkārtas sēdē piektdien, 28. jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada Latvijā ieviest progresīvu IIN, kā arī ierobežot attaisnotos izdevumus un celt ar nodokli neapliekamo minimumu. Likuma grozījumus atbalstīja 74 deputāti, bet pret tiem balsoja pieci parlamentārieši.

Likuma grozījumi paredz progresīvu IIN ieviest no nākamā gada 1.janvāra. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.

Nodokli plānots palielināt ienākumiem no kapitāla, kā arī no tā pieauguma, nosakot vienotu likmi – 20% apmērā līdzšinējo 10% vai 15% vietā.

Saeimas opozīcijas partiju "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" deputāti gan parlamenta plenārsēdē mudināja arī ienākumiem no kapitāla un tā pieauguma ieviest progresīvu IIN likmi, taču šis priekšlikums tika noraidīts. 

Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā.

Saeimas opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” deputāte Inguna Sudraba gan rosināja neapliekamo minimumu audzēt straujāk – noteikt to valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā, taču arī šis priekšlikums atbalstu neguva, jo valsts to nevarot atļauties.

Pensijām neapliekamais minimums pieaugs no pašreizējiem 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī nākamgad, bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.  

Paredzēts lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to plānots paaugstināt uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī. 

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk plānots ierobežot līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Pašlaik attaisnoto uzdevumu slieksnis ir 215 eiro gadā par tēriņiem, kas saistīti ar izglītību un veselības aprūpi. Tiesa, pašlaik nekāds IIN attaisnoto tēriņu slieksnis nav par zobārstniecību un plānotajām operācijām.

Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā. 

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām – tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. 

Vēl paredzēts celt minimālo mēnešalgu valstī – tā pieaugs no pašreizējiem 380 eiro līdz līdz 430 eiro nākamgad.

Līdz ar opozīcijas deputātiem kritiku nodokļu reformai, jo īpaši izmaiņām solidaritātes nodokļa likumā, kas turpmāk lielo algu saņēmējiem daļu ienākumu liks ieguldīt trešajā pensiju līmenī, veltīja arī koalīcijas deputāti

“Sakiet, lūdzu, kādēļ pie šiem mērķiem mēs varam izlasīt neko citu kā brutālu privāto pensiju fondu atbalstu? Mēs ar šo solidaritātes nodokli rūpēsimies par privāto pensiju fondu ieņēmumiem! Varbūt ir kaut kas, par ko mēs vēl varam parūpēties? Turīgu cilvēku uzkrājumiem banku kontos!” pauda Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotības” frakcija).

Tikmēr opozīcijas deputāti izmantoja iespēju atgādināt koalīcijai par Labklājības ministrijas pašas rosināto priekšlikumu sociālās apdrošināšanas likumā paredzēt autoratlīdzību saņēmējiem veikt 5% iemaksas trešajā pensiju līmenī, kas gan neguva atbalstu. Vienlaikus izskanēja aicinājumi rosināt labklājības ministra Jāņa Reira demisiju

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti