ĪSUMĀ:
- “Moneyval” publisko kārtējo vērtējumu Latvijas cīņai ar naudas atmazgāšanu.
- Uzlabots Latvijas novērtējums 11 rekomendāciju izpildē: septiņas ir izpildītas, 33 – lielākoties.
- Latvijai atstāts uzraudzības statuss.
- Znotiņa: Esam vienīgā “Moneyval” valsts, kas pilnībā izpildījusi FATF standartu.
- Finanšu izlūkošanas dienestā uzsver: jāturpina uzlabot spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem.
- Februāra beigās gaidāms FATF lēmums par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no finanšu pasaules "pelēkā saraksta".
- Kariņš un Reirs gandarīts par Latvijas paveikto un saņemto apliecinājumu tam.
- Latvijas eksperti un bankas priecājas par vērtējumu un mudina turpināt reformas.
Rekomendācijas izpildītas
“Moneyval” norāda, ka izpildītas ir septiņas no 40 Finanšu vadības darba grupas (Financial action task force - FATF) rekomendācijām un lielākoties izpildītas – 33 rekomendācijas.
Tādējādi "Moneyval" uzlabo Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta publiskotajā informācijā norādīts, ka Latvijas normatīvais regulējums cīņā ar naudas atmazgāšanu atbilst visiem Finanšu darījumu darba grupas noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. Latvija esot demonstrējusi spēcīgu un pastāvīgu politisko, uzraudzības un institucionālo apņemšanos cīnīties ar finanšu noziegumiem.
Iepriekš 11 rekomendāciju izpildē tika identificēti trūkumi, un eksperti vērtēja Latvijas progresu šajās jomā. Tagad visās šajās rekomendācijās Latvijas vērtējums ir paaugstināts.
“”Moneyval” ekspertu vērtējums sniedz iespēju Latvijai intensīvi un īsa laika periodā īstenot radikālas, bet vienlaikus ļoti nepieciešamas pārmaiņas, apliecinot mūsu spēju strādāt vienotā komandā,” paziņojumā medijiem norādīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa. Viņasprāt, “Moneyval” jaunais novērtējums liecina, ka Latvijas likumi ir pietiekami stingri, lai nepieļautu noziedzīgus finanšu darījumus.
Znotiņa īpaši izceļ divas jomas, kurās Latvijas novērtējums uzlabojies – starptautisko sankciju ieviešana saistībā ar terorisma finansēšanu un finanšu iestāžu klientu izpēte.
“Ja šīs rekomendācijas nebūtu atzītas par progresējošām un tādām, kurās vērtējumu var pacelt, mēs automātiski nonāktu pelēkajā sarakstā neatkarīgi no tā, kā mēs būtu vienu vai otru likumu piemērojuši praksē,” skaidroja Znotiņa.
Uzraudzības statuss
Viņa preses konferencē arī skaidroja, ko nozīmē “Moneyval” uzraudzības statusa atstāšana: “2021.gadā – divus gadus pēc tam, kad esam saņēmuši vērtējumu – vēlreiz dodamies un iesniedzam “Moneyval” sekretariātam īsu pārskatu par to, kādas progresa pazīmes esam demonstrējuši divu gadu laikā.
Ņemot vērā, ka mēs esam pilnībā izpildījuši FATF standartu, un jānorāda, ka mēs šobrīd esam vienīgā “Moneyval” valsts, kas to ir izdarījusi, tad mums nav vairs jāprasa šo standartu pārvērtējumu.
Mēs vienkārši ziņojam, un “Moneyval” sekretariāts ieņem šo ziņojumu zināšanai.”
Vēl gaidāms gala vērtējums
Finanšu izlūkošanas dienestā norāda, ka paveiktais ir uzskatāms par būtisku pirmo soli pretim Latvijas neiekļaušanai finanšu pasaules "pelēkajā sarakstā". Latvijas efektivitāti jeb likumu piemērošanu cīņā pret naudas atmazgāšanu gan vēl vērtēs FATF, gala lēmumu pieņemot februāra beigās.
“Šis ir tikai viens stafetes posms. Mēs esam veiksmīgi to nokārtojuši, nodevuši šo stafetes kociņu tālāk. Ir vēl ļoti ilgs un garš ceļš ejams. Nekas nav beidzies. Mēs vēl daudz strādāsim, lai uzlabotu savu spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. FATF vērtēs to, cik efektīvi mēs normatīvos aktus mākam praksē iedzīvināt. Tad attiecīgi varēsim skatīties, vai ir jāveic kādas papildu darbības vai tomēr progress tiks atzīts par pietiekamu,” sacīja Znotiņa.
Latvijas paveiktais tika vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā 2019. gada decembrī un vēl tiks vērtēts FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī. No FATF balsojuma būs atkarīgs tas, vai Latvijas progress cīņai ar naudas atmazgāšanu bijis pietiekams, lai izvairītos no iekļūšanas pelēkajā sarakstā.
“Mums bija ļoti, ļoti plašs progresu demonstrējošo pazīmju klāsts. Un es varu teikt ar ļoti lielu pārliecību, ka tas, ko mēs rādījām, bija ļoti, manuprāt, augstu vērtējams, un man nebija kauns ne par mūsu komandas darbu ne par valsti kopumā,” sacīja Znotiņa.
Gandarījums par paveikto
Gandarījumu par "Moneyval" ziņojumu pauda premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
“[Finanšu sistēmas] kapitālajam remontam bijusi ne tikai jēga, bet arī ar skaidrs rezultāts.
Latvija tagad atbilst visām prasībām. Ar jauno vērtējumu mums ne tikai nav šo trūkumu, bet spējam uzlabot papildu 11.jomu. Tas parāda, kā mēs spējam rīkoties, kad nospraužam mērķi, un spējam sadarboties,” sacīja premjers, atzinīgi vērtējot institūciju darbu.
Esam gandarīti par @coe #Moneyval ekspertu vērtējumu. Gaidot pašu būtiskāko - @FATFNews izvērtējumu par ?? finanšu sistēmas efektivitāti - jāturpina darbs pie iesākto reformu īstenošanas.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) January 22, 2020
Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka šis vēl nav gala ziņojums, tomēr būtiski esot, ka šis vērtējums ir pozitīvs. “Tagad mums arī pirmais ārējais apliecinājums, ka sistēmā, ko esam pilnveidojuši, esam gājuši pareizajā virzienā,” viņš piebilda. Premjers arī solīja, ka viņa vadītā valdība nezaudēs modrību.
Latvija savu spēju rīkoties varēja parādīt pēc tam, kad ASV noteica sankcijas Aivaram Lembergam. “Manuprāt, valsts ir ļoti akurāti reaģējusi,” sacīja Kariņš, norādot, ka tādējādi Latvijas spēja reaģēt un sadarboties starptautiski ir pilnībā pierādīta.
Uz Latvijas Radio jautājumu, kādēļ ir nepieciešama pātaga, lai Latvija savu finanšu mājokli sakārtotu, Kariņš atbildēja, ka tas ir daļēji iepriekšējo poitikas veidotāju izvirzīto prioritāšu jautājums: „Pirmo reizi ilgos laikos nav jūtams tas, ka no malas kāds varētu efektīvi bīdīt politiku vienā vai otrā virzienā. Un šī ir viena zelta iespēja, kas ir jāizmanto un mēs izmantojam, stiprināt mūsu pārraudzību, mūsu ekonomiku, tiesu sistēmu. Tā ir mūsu valsts, un mums ir iespēja to padarīt labāku.”
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzteica ieguldīto darbu un panākto rezultātu: “"Moneyval" progresa ziņojums apliecina, ka ar pieņemtajiem finanšu sektora likumu grozījumiem un papildu resursu piešķiršanu ir panākts ļoti labs normatīvais un sistēmiskais ietvars, lai turpmāk uzraugošās un kontrolējošās iestādes varētu sekmīgi un efektīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu Latvijā."
KONTEKSTS:
Latvijai panākumi netīrās naudas apkarošanā jāpierāda divām organizācijām: Eiropas Padomes ekspertu komisijai “Moneyval”, kas vērtē pieņemtos likumus, un Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF, kas vērtē likumu ieviešanu dzīvē. Nonākšana FATF “pelēkajā sarakstā” apgrūtinātu banku darbu, traucētu biznesam un atbaidītu investorus.
Kas ir FATF?
- Finanšu rīcības darba grupa - Financial action task force,
- starpvaldību struktūra,
- izveidot 1989.gadā G-7 valstu samitā.
Dalībvalstis:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”.
Taču, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt finanšu pasaules "pelēkā sarakstā". Šādos gadījumos citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Kas ir “Moneyval”?
- Eiropas Padomes ekspertu komiteja,
- darbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Dalībvalstis:
Šāda brīdinājuma rezultātā var izveidoties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar pelēkajā sarakstā iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.
Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande.
