Ar finanšu sektora kontroles reformu plānots stiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Ar to domātas gan plašākas pilnvaras, piemēram, apturēt tādu kredītiestāžu darbību, kas pārkāpj noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normas.
Iecerēta arī FKTK pārvaldības uzlabošana. Šobrīd FKTK vadītāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima, bet trīs padomes locekļus – komisijas vadītājs. Premjers pieļauj iespēju paplašināt Saeimā ievēlamo FKTK padomes locekļu skaitu.
"Iespējams, nodrošinot to, ka iekšā ir kvalificēti cilvēki, kuram katram varētu būt individuāli tikpat stiprs mandāts kā nākamajam. Lai neviens padomē nebūtu atkarīgs viens no otra, bet atbilldīgi Saeimai," teica valdības vadītājs.
Plānots grozīt likumus, lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tieslietu sistēmu un vairāk resursu novirzīt uz nopietnu lietu atklāšanu.
"Mēs neķersim tikai mazos zaglēnus, lielos ceļot godā. Bet tiks īpaši strādāts pie tā, lai efektīvi apkarotu lielās koruptīvās un naudas atmazgāšanas lietas,"
teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Apņēmības pilns ir arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"). Viņaprāt, Kontroles dienestam jāļauj ātrāk pamanīt šaubīgus darījumus un konfiscēt šos līdzekļus. Asāka cīņa būs arī ar uzņēmumu "nominālajiem" direktoriem, kas slēpj patiesos labumu guvējus.
"Tie ir cilvēki, kas strādā kā valdes locekļi. Faktiski viņiem nav nekāda ekonomiska pamata un viņi izpilda citu cilvēku rīkojumus. Viņi tiks atrasti. Ir zināmi filtri. Par to ir paredzēta kriminālatbildība. Šī prakse ir jāizbeidz," paziņoja iekšlietu ministrs.
Premjers piebilda, ka valstij interesē finanšu sektora sakārtošana. "Rosinām ne tikai kosmētisko, bet arī kapitālo remontu," teica Kariņš, norādot, ka mērķis ir panākt, lai Latvijas teritorijā nākotnē nevarētu strādāt tādas iestādes, kas nodarbojas ar "netīrās naudas" atmazgāšanu.
"Galvenais ir uztaisīt sistēmu. Gribam panākt, lai ar kapitālo remontu nebūtu iespējams šādas darbības veikt caur Latviju," teica Ministru prezidents.
Kariņš piebilda, ka akcentu pārlikšana finanšu noziegumu izmeklēšanā nenozīmē, ka "sīkie noziegumi tiks nolikti malā", taču vairāk resursu tiks veltīti lielo noziegumu atklāšanai. "Tiekam galā ar galvu, tie rumpīši paši atbirs," teica premjers.
Finanšu sektora kontroles likumu pakotne ministriem valdībā jāiesniedz līdz 26. martam.
KONTEKSTS:
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" pērn augustā Latvijai noteica pastiprinātu kontroles režīmu, jo Latvija saņēma zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Ja Latvija noteiktajā laikā neieviesīs "Moneyval" rekomendācijas, tā var nokļūt tā sauktajā pelēkajā sarakstā.
Šis nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
