Minimālo algu Latvijā saņem nedaudz vairāk kā 100 000 darbinieku

Latvijā šā gada 3. ceturksnī minimālo algu vai mazāk saņēma 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darbinieku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSD) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 22,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Šā gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 2,3 tūkstošiem. Šajā laika periodā iedzīvotāju skaits samazinājās straujāk nekā nodarbināto skaits.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 12,2 tūkstošiem. 3. ceturksnī vērojams sezonāls nodarbinātības pieaugums būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

CSP norāda, ka kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada 2. ceturksnī ES – 61,0 %), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,0 %, bet Lietuvā – 65,8%. 2019. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,0 %, kas ir par 3,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,4 tūkstoši jauniešu.

3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk, nekā šajā periodā gadu iepriekš.

Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 23,0% (kritums par 5,9 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk valstī kopumā saņēma 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darbinieku, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 22,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 0,8 procentpunktiem (3. ceturksnī – 34,3%), savukārt to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 4,7 procentpunktiem (3. ceturksnī – 31,8%).

Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,7 procentpunktiem. 2019. gada 3. ceturksnī 2,4% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,6% darba samaksas lielumu nenorādīja.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti