Lietuvas uzņēmums ķēries pie senās peldu iestādes un kūrorta atjaunošanas Liepājā

Vēsturiskās ēkas jaunais īpašnieks, Lietuvas uzņēmums “Liepojos kopos” uzsver, ka nodomājis atdot ēkai sākotnējās funkcijas un padarīt to par daļu no SPA centra, maksimāli saglabājot arhitekta Paula Maksa Berči brīnišķīgo garadarbu.

Libava kļuva par kūrortu XIX gadsimta sākumā. XIX gadsimta 60. gadu sākumā pilsētu apmeklēja troņmantnieks lielkņazs Nikolajs Aleksandrovičs, pēc diviem gadiem – viņa tēvs imperators Aleksandrs II ar laulāto draudzeni, bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Un pilsēta nāca modē kā kūrvieta. 1860. gadā krastā tika uzbūvēta “Nikolaja peldu iestāde ar karstām un aukstām vannām”, no 1870. gada tur tika sniegti arī ārstniecības pakalpojumi – bija dūņu vannas un ķermeņa ietīšana, kā arī masāža; tā bija arī periodā starp abiem pasaules kariem. 1900. gadā Libavas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči būvē jaunu peldu iestādes ēku. Un tā, kā norāda Imants Lancmanis grāmatā “Bertschy”, bija Berči kā pilsētas arhitekta pēdējais lielais darbs.

Lancmanis raksta, ka ar peldu iestādes projektēšanu arhitekts it kā atgriezies savas darbības sākumpunktā. Viņš piedāvājis ēku, kas ir izstiepta garumā un kuras galvenā mākslinieciskā tēma ir doriskā ordera kolonāde. Viens no projekta variantiem paredzēja vainagot centrālo telpu ar augstu kupolu, kas ēkai dotu nevajadzīgu svinīgumu un baroka iezīmes. Gluži pretēji, izvēlētais zemais kupols ir visai veiksmīgs, tas lieliski iekļaujas ēkas siluetā.  

Lūk, ko vēsta “Almanahs ceļvedis pa mūsu zemes kūrortiem un ārstniecības vietām. 1915.–16. g.  (“Альманах путеводитель по отечественным курортам и лечебным местам. 1915–16 г.”), kas izdots Maskavā 1915. gadā. Jā, jau norisinājās Pirmais pasaules karš, maija sākumā vācieši ieņēma Libavu un ieviesa stingru okupācijas režīmu, taču almanahs bija sagatavots izdošanai jau iepriekš. Un tā: “Ārstniecības līdzekļi: jūras gaiss, siltas jūras vannas, aukstas peldes, pilsētas ūdens dziednīca, kurā izmanto elektriskās gaismas vannas. Indikācijas: vispārējais vājums, histērija, muskuļu sāpes, elpošanas un gremošanas ceļu katari, kaulu tuberkuloze, neiralģija, alkoholisms, mazasinība, dažādas sieviešu slimības.”

Pirmās republikas laikā Liepājas kūrorts veiksmīgi strādāja, un vēlāk, kad jau bija padomju vara, sanatorija kļuva populāra visā toreizējā PSRS.

Pēc tam sākās smagie pārejas laiki. Sanatorija pārtrauca darbu. Kopš 1993. gada beigām peldu iestādes vēsturiskā ēkā ir tukša un novecē. Īpašnieki vairākas reizes mainījušies.

Pagājušajā gadā nekustamo īpašumu Miķeļa Valtera ielā 13 (agrāk Peldu ielā 59) – divas ēkas un 1,32 hektārus lielu zemes gabalu – par 1,259 miljoniem eiro iegādājās Lietuvas uzņēmums “Liepojos kopos” (“Liepājas kāpas”).

Jaunie īpašnieki tūlīt pat pateica, ka grib te attīstīt kūrorta kompleksu, – firma izveidota īpaši šim nolūkam. Pašlaik norisinās metu konkurss ar balvu fondu 10 tūkstoši eiro. To plānots sadalīt starp pieciem labākajiem darbiem.

Konkursa dokumentācijā uzsvērts, ka peldu iestādes ēka ir Liepājas vēsturiskā centra kultūras un arhitektūras piemineklis. Fasāde ir romiešu villas stilā ar atvērtu dorisku kolonādi un nedaudz izvirzītu centrālo rizalītu un četru kolonnu portiku. Peldu iestādē bija 30 istabas ar siltām jūras ūdens vannām, ūdensdziedniecības nodaļa, romiešu, tvaika un īru pirtis. 20.–30. gados tur tika iekārtota mehanizēta dūņu vannu un komprešu nodaļa, ogļskābes vanna un sēra vannu nodaļas.

Metu pasūtītājs vēlas vēsturiskajā ēkā izvietot (.pdf) SPA centru, bet jaunbūvējamā ēkā – viesnīcu ar 125 numuriem, divas konferenču zāles, restorānu, fitnesa zāli. Iecerēti arī peldbaseini 600 kvadrātmetru platībā ārā vai iekštelpās.

“Liepojos kopos” mātesuzņēmums “SPA Birštonas” jau sen strādā kurortoloģijas jomā – tam pieder “Vytautas Mineral SPA” un ”Vytautas Ego SPA”, kā arī “Pusynas Hotel & SPA” Druskininkos (pašlaik tiek rekonstruēts).

“Mēs strādājam Lietuvas kūrortos Birštonā un Druskininkos, un mums ir arī viesnīcas Viļņā un Klaipēdā,” Rus.lsm.lv pastāstīja šo uzņēmumu direktors un līdzīpašnieks Vīts Brusoks.

Liepāja kūrortu mēģina atjaunot jau daudzus gadus. Kūrortpilsētas statusu valdība Liepājai piešķīra jau 2015. gadā, un SPA projekti ir bijuši, taču visi beigušies ar neko. Taču šis investors ne tikai vēlas atjaunot kūrortu, bet to izdarīt vēsturiskajā ēkā…

“Kurortoloģija ir ļoti sarežģīts bizness, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Vienmēr esmu gribējis “objektu ar vēsturi” pilsētā jūras krastā. Šajā projektā mums ir finanšu partneris – uzņēmums “Freda” . Gribam uzbūvēt pieczvaigžņu viesnīcu un SPA zonu, piedāvāt arī medicīnas pakalpojumus. Noteikti gribam izmantot minerālūdeni no šejienes urbuma, kā arī jūras ūdeni. Tagad gaidām metu konkursa rezultātus, ceru, ka piedalīsies arhitekti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, un ka viņi piedāvās risinājumus, kas būs nevis vienkārši skaisti, bet labi iekļausies Liepājas vecās zonas urbānistikā,” Rus.lsm.lv pastāstīja Vīts Brusoks.

Kad uzņēmums pagājušajā vasarā nopirka senatnīgo ēku, celtniecību tika plānots sākt jau pēc gada. Tomēr metu konkursa sagatavošana aizkavējās.

“Tomēr ļoti gribas šogad sākt kaut vai sagatavošanās darbus. Mēs gribam saglabāt vecās ēkas katru ķieģelīti. Mums tā ir ļoti liela vērtība. Tāpēc nomieriniet lasītājus – mēs nenodarīsim kaitējumu vēsturiskajai peldu iestādei. Tur taču pat flīzes no tiem laikiem saglabājušās, arī pret tām mēs izturēsimies maksimāli saudzīgi,” Rus.lsm.lv apsolīja Vīts Brusoks. “Ēkai jākļūst par jaunā kūrorta vizītkarti. Lai cilvēks ieraudzītu fotogrāfiju un uzreiz saprastu, ka runa ir par Liepāju. Lūk, pie mums – lietuvieši redz “Vytautas Mineral Water SPA” ēkas fotoattēlu, un nemaz nav jānorāda, ka tā ir Birštona.”

Kā Rus.lsm.lv paskaidroja Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, pašreizējā metu konkursa nolūks ir saprast, cik labi biznesa ideja iekļaujas konkrētajā vietā un kā jaunbūvējamā ēka mijiedarbosies ar veco ēku un ar vēsturisko Jūrmalas parku.

”Protams, ka pilsēta to vērtē pozitīvi! Vairākas desmitgades šī vieta bija pamesta un briesmīgi nolaista, un pilsēta neko nevarēja izdarīt. Iepriekšējo īpašnieku gan mēģināja piespiest kaut ko darīt, gan noteica tam naudassodus. Peldu iestāde taču gandrīz nonāca līdz grausta stāvoklim. Taču, ja tas ir ekonomiski neizdevīgi, tad kā lai to uztur?... Īpaši vēsturisko ēku. Tāpēc ir ļoti labi, ka kāds ir atnācis ar ideju, kā to visu iekļaut biznesā. Turklāt tās nav kaut kādas spekulācijas, šim investoram ir pieredze, viņš zina, ko grib izdarīt. Un arī pilsēta vēlējās, lai šeit būtu tieši kaut kas saistīts ar kūrortu. Ļoti priecē arī investora nolūks maksimāli visu saglabāt. Mēs pārrunājām arī stāvvietu jautājumu. Mēs nevēlētos, lai viesnīcas klientu mašīnas atrastos parkā. Investori uzreiz pateica – nē, nē, mēs arī paši negribam, lai mums te visapkārt būtu stāvlaukums! Meklēs iespējas izveidot stāvlaukumu citā vietā, lai jau no turienes vestu viesus uz viesnīcu,” pastāstīja Uģis Kaugurs.

Tomēr pašreizējie apbūves noteikumi šajā zonā paredz ne vairāk kā divus stāvus un mansardu, taču tas nesaskan ar investoru ideju. Taču varianti ir.

”Apbūves noteikumi paredz, ka īpašos gadījumos iespējamas atkāpes. Taču tām jābūt pamatotām ar konkursu un sabiedrisko apspriešanu. Tāpēc arī ir vajadzīgs metu konkurss, lai saprastu, kādā virzienā var atkāpties – saglabāt augstuma ierobežojumu, taču apbūvēt visu teritoriju, vai koncentrēt apbūvi mazākā platībā, taču būvēt augstāk. Jāsaprot, kurš no šiem variantiem būs labāks parkam kontekstā ar veco ēku. Tā ir metu konkursa būtība, no rezultātiem ir atkarīgs tālākās projektēšanas uzdevums,” paskaidroja pilsētas arhitekts.

Metu konkursa žūrijā (.pdf) ir pārstāvji no “Liepojos kopos”, Liepājas domes, būvvaldes, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas un Lietuvas arhitektu savienībām, citi speciālisti.

”Mēs visu gribam izdarīt maksimāli caurskatāmi – prezentēt sabiedrībai trīs līdz piecus labākos metus,” uzsvēra Vīts Brusoks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt