Tas bija viens no nopietnākajiem signāliem par finanšu grūtībām, nu jau maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmumā, kurā darbu zaudēja vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Tagad liepājniekiem daudz nopietnāk jādomā par darba vietu radīšanu. Šie jautājumi tiek aktualizēti arī pilsētas attīstības dokumentu apspriešanas laikā, kas Liepājā turpināsies līdz pat 21. februārim.
Rūpniecību, ražošanu, nu kaut ko... „Metalurgs” likvidēts. 1500 [cilvēku] zaudē darbu un vietā nav nekas, tūristi staigās, kur tā nauda būs..,” tā, ar zināmu satraukumu par pilsētas nākotnes plāniem attīstīt tūrismu, kurortoloģiju un citas jomas, pēc pusotras stundas prezentācijas un diskusijām saka kāda vecāka gada gājuma kundze.
Uz publisko apspriešanu, kur īpaši bija aicināti uzņēmēji, ieradās vien daži. Lielāka aktivitāte tiek gaidīta tad, kad sarunas notiks pilsētas mikrorajonos.
Šonedēļ Liepājā turpinās publiskās apspriešanas pilsētas attīstības dokumentiem. To laikā liepājnieki ir aicināti dalīties ar savām idejām. Šos dokumentus īsumā raksturo Liepājas Attīstības pārvaldes eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos Inguna Tomsone. „Liepājā ir sācies sabiedriskā apspriešanas process par „Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030”, kas ir ilgtermiņa dokuments līdz 2030. gadam, un „Attīstības programmu 2020”, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar ES fondu apguvi nākošajos septiņos gados,” norāda Tomsone.
Ja ilgtermiņa stratēģija līdz 2030. gadam ir vispārīgāka ar kartogrāfisko materiālu, tad attīstības programma līdz 2020. gadam sevī ietver konkrētas rīcības un investīciju plānu dažādās nozarēs. Uzņēmēju pārstāvis (LSEZ SIA „Hidrolats”), kurš apmeklēja publisko apspriešanu - Aleksandrs Šimjakins uzskata, ka pirmais šī brīža uzdevums, arī „Liepājas metalurga” bezdarbnieku kontekstā, ir intensīva jaunu darba vietu radīšana, ko nevar atlikt uz rītdienu.
Var sanākt tā, ka bez darba palikušie aizbrauks, savukārt tie, kuri ilgāk paliks bez darba, viņi degradēs darba tirgu. Es domāju, ka jārunā ar konkrētiem uzņēmumiem – „UPB”, „Laumu”, „Hidrolatu”, ostas uzņēmumiem u.c., kāds tieši viņiem nepieciešams atbalsts vai iekārtas, lai dažu mēnešu laikā radītu papildus darba vietas; domāju, ka risinājums atrastos,” saka Šimjakins.
Uzņēmējs uzskata, ka šajā jautājumā iniciatīva ir nepieciešama gan no pašvaldības, gan atbildīgajām ministrijām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Ģirts Kronbergs aktualizē jautājumu par Liepājas gaidāmajām investīcijām infrastruktūrā, kas ir vajadzīgas, taču daudz nopietnāk jādomā par to piepildīšanu ar saturu. Tikpat nozīmīgi ir Liepāju prezentēt kā studentu pilsētu. ”Tas dos signālu dažādu nozaru uzņēmējiem, kuri zinās, ka te ir daudzi zinoši un aktīvi, strādājoši studenti. Te ir nopietna bāze, ko attīstīt tālāk. Šogad Liepājas Universitātei ir 60. jubilejas gads. Mēģinām to padarīt par studentiem un skolniekiem atraktīvu Universitāti, bet te atkal ir jābūt piepildījumam,” norāda Kronbergs.
Runājot par gaidāmajām investīcijām līdz 2020. gadam, Liepājā joprojām liels īpatsvars ir saistīts ar komunālās saimniecības sakārtošanu – tā ir ūdens un kanalizācijas, kā arī atkritumu saimniecība. Liela investīciju daļa paredzēta izglītībai - tie aptuveni 40 miljoni eiro, kur ietverta arī sporta infrastruktūra. Līdz pat 21. februārim dažādās pilsētas vietās turpināsies publiskās apspriešanas par abiem Liepājas attīstības dokumentiem, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties un nebūt pasīviem. Pašus dokumentus paredzēts apstiprināt vasaras sākumā.
