Panorāma

Rīgā līgoja cilvēki no visas pasaules

Panorāma

Panorāma

«Trubenieku» Jāņi audzē šitake sēnes

Lielplatonē Jānis Volksons audzē šitaki sēnes un vāra zupu tūristiem

Jāņa dēls un Jāņa tēvs arī ir Jānis. Taču neparasti viņi ir nevis ar vārdu, kas atkārtojas paaudzēs, bet ar virzienu, kuru izvēlējusies viņu zemnieku saimniecība. Lielplatones “Trubenieki” audzē Latvijai netipisku kultūru – šitaki sēnes. Un nu dzimtas bizness uzņēmis apgriezienus, visu gadu verot durvis tūristiem un cienājot viņus ar šitaki zupu.

Līdzās pīpenēm, kas izmukušas no iepīšanas Līgo vainagā, arī garas koka baļķu rindas. Bet uz baļķēniem – sēnes. Sēņu saimnieks gan atzīst, ka šie krāvumi vairāk domāti kā uzskates līdzeklis tūristiem. Tagad “Trubeniekos” sēnes aug zem jumta. Jo pats svarīgākais tām ir labi apstākļi! “Šīs sēnes aug kontrolētos apstākļos, kur tiek nodrošināts mitrums, temperatūra, CO2 līmenis un pārējie faktori. Jaunā mēnesī sēnes izaug sešās dienās,” stāsta Jānis Volksons.

Šitaki ir īpaši iecienītas sēnes Japānā, un tām piedēvē gluži vai brīnumspējas – imunitātes stiprināšanu un holesterīna līmeņa mazināšanu, arī spēku nomākt vēža šūnas. Magnijs, kalcijs, dzelzs, D vitamīns sēnēs ir pierādīts laboratoriski. Saimniecības īpašnieks arī slavē sēņu garšu.

“Trubenieku” saimnieks smejas, ka lielos audzēšanas apjomus noteicis savā ziņā skopums – par micēlija atvešanu bija jāmaksā tik barga nauda, ka vienu kasti ņemt nebija vērts. “Tā kastīte ar micēlijiem no ārzemēm izmaksāja 150 eiro. Bet transports kastītei maksāja 800 eiro, jo tā jātransportē 0..+2 grādu temperatūrā. Tad pa nakti izdomāja, ka varētu veselu paleti pasūtīt,” stāsta Jānis.

Daudz ko mācījušies gan no Latvijas audzētājiem, gan no japāņiem. Latvijā sēnes aug uz baltalkšņa un melnalkšņa, Japānā – ozolā un kastaņkokā.

Baltā degustāciju telts saimniecībā celta par Eiropas līdzekļiem. “Trubenieki” ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem, par kuriem stāsta Eiropas Komisijas informatīvajā kampaņā “investEU”. Šī programma piedāvā aizdevumus, ja vien ideja ir attīstīšanas vērta.

“Tas vairāk nebija pieejams lauksaimniekiem, bet pieejams pārstrādei un tūrismam. Tad man dzima ideja, ka paņemam arī tūrismu. Nekas – kā ies, tā ies!” saka saimnieks.

Un iet tā, ka tūristu grupām jau gandrīz nākas atteikt. Pārāk daudzi grib redzēt sēņu audzēšanu un baudīt sēņu zupu, sēņu maizi un sēņu sviestu.

Jāņa ēdienkarte atšķiras no citu svinētāju mielasta. Tajā vienmēr ir zupa ar šitaki sēnēm. “Zupas sastāvā ir sīpoli, ķiploki, ingvers, burkāni, šitaki sēnes, kokosriekstu piens,” stāsta Jānis, kamēr zupa jau burbuļo.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti