Vēstuli parakstījuši gandrīz 200 izpilddirektori, kuru uzņēmumi nodarbina kopumā 1,2 miljonus cilvēku, vēsta izdevums "The Times". Vēstules autoru vidū ir tirdzniecības kompānijas "Marks & Spencer", telekomunikāciju gigantu "BT", "Vodafone", lielāko britu starptautisko lidostu vadītāji un citu ievērojamu kompāniju līderi.
Uzņēmumu vadītāji piekrīt Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam, ka pilsoņiem vajadzētu balsot par valsts palikšanu ES sastāvā. Pretējā gadījumā tas apdraudēs ekonomiku, jo mazināsies investīcijas, saruks darba vietas un būs dažādas citas valstij negatīvas sekas.
Biznesa līderi norāda, ka Kemerons ir panācis būtisku reformu plānu sarunās Briselē un ka tagad ir ļoti svarīgi Lielbritānijai turpināt izmantot ES iekšējā tirgus priekšrocības, saglabāt ļoti svarīgās starptautiskās tirdzniecības saiknes un izmantot faktu, ka ES ir apsolījusi mazināt birokrātiskos šķēršļus.
Tikmēr premjerministra kritiķi izceļ tos uzņēmumus, kas vēstuli nav parakstījuši, un apsūdzējuši Kemeronu mēģinājumos iebiedēt uzņēmējus, lai paustu atbalstu viņa nostājai. Kemerona viedoklim nepievienojas visa nozīmīgākā britu biznesa vide. Tādi tirgus milži kā veikalu ķēdes "Tesco" un "Sainsbury" pagaidām skaļi savu viedokli nepauž.
Analītiķi pauž, ka fakts, ka Kemeronu tomēr atbalsta ievērojams skaits britu biznesa pārstāvju, ir laba zīme, taču secināms, ka joprojām lielākoties tie ir cilvēki, kas jau iepriekš ir atbalstījuši Lielbritānijas palikšanu ES un šajā ziņā nav lielu pārsteigumu.
Joprojām ir grūti prognozēt, kā uz sabiedrības domu un tajā skaitā biznesa vidi atsauksies Eiropas finanšu centra Londonas mēra Borisa Džonsona piesliešanās izstāšanās atbalstītāju rindām. Pats Kemerons par savu partijas biedru izteicies ļoti diplomātiski, sakot, ka viņam ir liela nākotne britu politikā, taču šoreiz viņš ir kļūdījies.
Arī Džonsons vismaz ārēji ietur koleģiālu stīgu, sakot, ka viņa un Kemerona attiecības nebūt nav pasliktinājušās, tomēr atšķirībā no Kemerona viņš ir atļāvies arī dzēlīgāku noti, sakot, ka cilvēkiem nevajadzētu klausīties šajā iebiedēšanā par ekonomikas sagrāvi, jo vairums no tiem, kuri tagad par to runā, vēl deviņdesmitajos gados mudināja Lielbritāniju pievienoties eirozonai. Kā zināms, Apvienotā Karaliste to nav izdarījusi, un vēl nesen sanāksmē Briselē Kemerons publiski apliecināja, ka nekad to arī nedarīs.
Arvien tuvāk nākot 23. jūnija referenduma dienai, cīņa par pozīcijām kļūs vēl smagāka, taču daudzi pamatakmeni tajā cenšas ielikt jau tagad.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni brīdinājusi, Lielbritānija bez ES nevarēs īstenot vairākas būtiskas ārpolitikas prioritātes, piemēram, risinot Sīrijas bēgļu krīzi. Bet starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" paziņojusi, ka gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no ES, automātiski tiks pamazināta valsts kredītreitinga prognoze.
Jau vēstīts, ka diskusijās par Lielbritānijas iesniegto reformu plānu attiecībām ar ES līderi piekrita vairākām britu prasībām arī vissmagākajos jautājumos par pabalstu samazināšanu imigrantiem un viesstrādniekiem un Lielbritānijas balsi finanšu lietās.
Referendums Lielbritānijā par palikšanu vai izstāšanos no ES paredzēts šā gada 23.jūnijā.
