Jau stāstīts, ka, neatrodot uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” reālu pircēju, tā maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēma lēmumu izpārdot “Metalurgu” pa daļām. Plānotas vairākas izsoles, bet pirmajās sešās iekļauti atsevišķi rūpnīcas zemesgabali un būves, kā arī ražošanas iekārtas no velmētavas ceha, kurām sākumcena noteikta 1,3 miljonu eiro apmērā, un elektrotēraudkausēšanas cehs ar visām iekārtām, kura sākumcena ir 5,3 miljoni eiro, lai gan savulaik tā modernizācijai valsts sniedza daudz lielākas summas - 60 miljonus latu lielu galvojumu.
Novērtējumu katram objektam pirms izsoles veicis SIA “Eiroeksperts”, kura vadība “TV Kurzemei” atteicās sniegt komentāru ar maksātnespējas administratoru noslēgtā konfidencialitātes līguma dēļ. “Tad man jāsaskaņo ar nodrošinātajiem kreditoriem, jo tā netieši ir viņu manta. Nav pamata apšaubīt vērtējumu,” pauda Koris.
Viens no Liepājas metālapstrādes uzņēmumiem “Hidrolats” neslēpj, ka piedalīsies izsolē uz “Metalurga” lietuves ceha iekārtām, taču tā vēl nav izsludināta.
Par velmētavas un tēraudkausēšanas cehu izsolēm “Hidrolata” juristam un “Liepājas metalurga” mazākuma akcionāram Aleksandram Šemjakinam ir viedoklis, ka tās pāries nodrošināto kreditoru īpašumā. “Diez vai viņi atkāpsies no savām prasībām un būs gatavi par nelielām summām pārdot šos īpašumus un nepaturēs tos sev. Tas aizies nodrošinātajiem kreditoriem, lai izbeigtu maksātnespējas procesu. Jau dzirdēju, ka premjers Māris Kučinskis no izsolēm grib 20 miljonus, tad te kopā sanāk ne vairāk kā septiņi,” komentē uzņēmuma “Hidrolats” jurists Aleksandrs Šemjakins.
Kā zināms, vienīgais potenciālais “KVV Liepājas metalurgs” investors bija Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kuru maksātnespējas administrators tomēr atzina kā neatbilstošu pircēju.
Rūpnīcas mantas izsolē viņš var piedalīties, taču, tā kā “TV Kurzemei” šodien ar viņu neizdevās sazināties, nav informācijas, vai Šamiss to darīs. “Līdz šim viņš deklarējis, ka grib nopirkt visu kopumu un nekādas izsoles pa daļām viņu neinteresē (..),” pauda Koris.
Liepājas mērs Uldis Sesks iepriekš intervijās jau paudis viedokli, ka “Metalurga” teritorijā varētu izveidot industriālo parku
– tātad, esošo infrastruktūru izmantotu vairāki uzņēmumi, kā tas noticis, piemēram, bijušā Liepājas gaļas kombināta vietā. ““Metalurgam” ir milzīga teritorija, kas netiek pilnībā izmantota. Tur ir ļoti laba infrastruktūra, kas būtu nepieciešama arī Liepājas ostai,” norādīja Sesks.
No sešām sāktajām izsolēm piecas notiek elektroniski, savukārt velmētavas ceha ražošanas iekārtu izsole paredzēta klātienē – 20. martā Liepājā. Kā novērots, vismaz izsoles pirmajās četrās stundās neviens solītājs elektroniski nebija pieteicies.
Jau vēstīts, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) izteicies, ka mantas izsolēs valsts varētu atgūt 20 miljonus eiro no ieguldītās summas uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs". Tā ir aptuveni trešā daļa no valsts ieguldītās un vēl neatgūtās summas.
Jau iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgā un pēdējos gadus dīkā stāvošā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” ražotne vairs netiks tirgota kā vienots veselums, bet gan sadalīta vairākos īpašumos un pārdota izsolēs. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") pauž, ka ir interese no atsevišķiem investoriem par rūpnīcas velmētavas īri.
