Jaunā Latvijā selekcionētā linu šķirne izveidota Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā. Tā bija centra vadītājas, lauksaimniecības zinātņu doktores Venerandas Stramkales izlolota iecere: “Latgalē lini no seniem laikiem bija ļoti plaši audzēti, Latvijā vispār pirmās neatkarības gados linu platības bija 95 tūkstoši hektāru un vēl vairāk, un galvenā eksportprece no Latvijas bija linu produkcija.
Mani kā agronomi nomāca jautājums, kāpēc visām kultūrām ir selekcija Latvijā, bet liniem nav.
Un es uzzināju, ka linu selekcijas darbs tika pārtraukts 1970. gadā, un 1992. gadā es uzsāku linu šķirņu repatriāciju no pasaules gēnu bankām.”
Lai Latvijas linu šķirni varētu izveidot, darbs bija ilglaicīgs, apjomīgs un precīzs. Agronome Ināra Nagle rāda piezīmju klades, kurās pa gadiem ar roku fiksēti darba rezultāti, lai pēc tam tos ievadītu datorā. “Katram projektam savas klades, šī ir lauka klade, pavasarī shēma, kas iesēts, kā veģetācijas fāzes, dīgšana, ziedēšanas sākums, masveida ziedēšana, pret katru paraugu tiek atzīmēts, rudenī nosvērti salmiņi,” stāsta agronome.
Pēc divu gadu pārbaudes rezultātiem Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai piešķirts šķirnes statuss, nosaukums dots par godu Viļāniem, kur linu šķirne tika izveidota. Jaunie sējas lini paredzēti gan šķiedras, gan eļļas ražošanai. Linu šķirne ar baltiem ziediem piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.
“Kāpēc baltiem? Tāpēc ka ar baltiem ziediem lini ir veldres noturīgāki, ir speciāls gēns, kas ir par labu stabilai veldrei, un kā sistēma viņi zied baltiem ziediem. Diezgan laba ražība, ir vairāk nekā septiņas tonnas no hektāra mūsu izmēģinājumos, tas arī ļoti labs rādītājs. Nākošās šķirnes būs ar ziliem ziediem,” atklāj Stramkale.
Jauna linu šķirne ir nozīmīgs notikums, jo pēdējo 84 gadu laikā Latvijā nebija selekcionēta un reģistrēta neviena linu šķirne. Tie, kuri nodarbojas ar linkopību, līdz šim audzēja citu valstu šķirnes.
“Tās, kas tiek audzētas Latvijā, tās visas ir Rietumeiropas valstīs selekcionētās šķirnes.
Pamatā Francijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā. Tās diemžēl neatbilst mūsu agroklimatiskajiem apstākļiem, un tas varbūt ir iemesls šķiedras un sēklas ražas ieguvei,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietniece Ineta Jēkabsone.
Latvijā linkopība nav attīstīta, ir ļoti nelielas platības, kas tiek apsētas ar liniem. “Šobrīd linu nozare attīstās lēnām. Ja runājam par šķiedras linu platībām, tad platības ir nelielas. 2017. gadā šķiedras lini tika audzēti 60 hektāru platībā. Attiecībā uz eļļas liniem situācija ir nedaudz optimistiskāka – 2017. gada dati rāda, ka Latvijā tika audzēti ap 300 hektāru eļļas linu. Bet ļoti svarīga linu nozares attīstībā ir pārstrāde.
Līdzko tiks attīstīta pārstrāde, tad varētu cerēt, ka zemnieki vairāk pievērsīsies linkopībai un tieši šķiedras linu audzēšanai”.
Perspektīva linu audzēšanai ir gan šķiedras, gan eļļas iegūšanai, jo arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība dabīgiem materiāliem un produktiem. Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā cer, ka arī jaunā selekcionētā linu šķirne veicinās linkopības nozares attīstību.
