Panorāma

Tartu kā piemērs Stradiņiem

Panorāma

Sākam izvērtēt kandidātus NEPLP locekļu amatiem

Krīze nosaka saimniekošanas modeli

Lēdurgā ģimene krīzi izmanto investīcijām un paplašina piena fermu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas piensaimniekiem vēl pirms četriem mēnešiem lielus zaudējumus sagādāja krīze, kad piena cenas kritās un daudzām saimniecībām draudēja bankrots.  Bet Krimuldas novada Lēdurgas pagastā Jurim un Mārtiņam Gierkeniem šajā laikā izdevies uzcelt jaunu fermu un govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm.   

Jauno fermu 500 govis sākušas apdzīvot kopš pagājušā gada oktobra, kad tās atvestas no Nīderlandes. Arī vecajā fermā atrodas tikpat liels skaits lopu. Taču komforta līmenis atšķiras - fermu būvējot, pamata nosacījums bija govju ērtības ievērošana.

Jaunā fermas ēka ir siltā metālkonstrukcijas būve, kurā darbojas astoņi slaukšanas roboti, un govis pašas stājas rindā, gaidot, kad viņas izslauks. Katrai govij ir atpazīšanas zīme, un robots par katru govi tūdaļ sniedz informāciju. Piemēram, tikko izslauktā govs devusi 46 litrus piena.

“Katras govs piens nonāk laboratorijā, kur piens tiek testēts uz kvalitāti, vai govs meklē bulli, vai nav slima – to visu dara robotiņš,” stāsta “J.Gierkena Z/S” direktors Mārtiņš Gierkens.

Robotfermā ir tikai trīs strādnieki, un strādā arī ģimene. Piena pašizmaksa, salīdzinājumā ar veco fermu, samazinājusies par vairākiem procentiem. Savulaik saimniekošanu sācis tēvs Juris Gierkens ar 100 govīm, pārņemot bankrotējušu fermu Ādažos.

“Pašlaik galvenais ir mans dēls, bet tikai no šī gada. Mārtiņam bija jāizvēlas – vai nu palikt lopkopībā vai darīt ko citu,” stāsta Juris.

Mārtiņš palika lopkopībā, un kopā ar tēvu un māsām viņi ir draudzīga ģimene, kas nav baidījusies no riskiem un izdarījusi veiksmīgas likmes.

“Biznesā nevajag domāt ar emocijām, bet ar galvu, un skaidrs, ka visas krīzes kādreiz beidzas, un - kad tad ir īstais laiks attīstīties, ja ne krīzē? Gan celtniecība vislētākā, gan jaunlopus var iepirkt par vislabākajām cenām – viss ir vislētākais. Jo neviens cits nebūvē. Kad beidzas krīze, tad ir dubulta jauda no visām ziepēm izlīst ārā,” pārliecināts Mārtiņš.

Piena uzpircējus saimniecība mainījusi trīsreiz. Šobrīd ir apmierināti ar noteikumiem, kādus piedāvājusi Bauskas piena ražotne, kas gatavo proteīnu.

“Mēs noslēdzām ilgtermiņa līgumu, tāpēc es to uzskatu par vislabāko piedāvājumu, jo mums vajag stabilitāti,” saka Mārtiņš.

Šobrīd, kad stabilitāte nodrošināta un piena cenas ļauj atdot kredītus un attīstīties, saimniecībai ik mēnesi 30 000 eiro zaudējumus rada biogāzes stacija, ko, atsaucoties uz valsts piedāvājumu, saimniecība izbūvējusi, lai ražotu zaļo enerģiju no kūtsmēsliem.

“Piecos gados valdības noteikumi mainīti deviņas reizes, nevienu reizi nebija ražotājiem par labu, un cenu samazināja par 30%,” stāsta SIA “Ekorima” valdes locekle Aija Gierkena.

Tagad staciju nevar “pat bankrotā aizlaist”, jo ir ne tikai valsts, bet arī Eiropas Savienības  noteikumi,  turklāt “viss saistīts ar mātes uzņēmumu – ja krīt biogāze, krīt arī pilnīgi viss, ko mēs esam uzbūvējuši šo gadu laikā”, stāsta Aija.  

Lauksaimnieki uzskata, ka likumdevējiem nevajadzēja vienādi nostādīt lopkopības saimniecības, kas zaļo enerģiju ražo pamatā no kūtsmēsliem, un investīciju uzņēmumus, kas biogāzi ražo no kukurūzas tikai un vienīgi peļņas gūšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti