Panorāma

Jaunsargi izglābj ugunsgrēkā cietušo mantas

Panorāma

Aleksandrs beidzot elpo pats

Zemi varēs iegādāties tikai latviešu valodas pratēji

Lauksaimniecības zemes pircējiem turpmāk vajadzēs prast latviešu valodu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem turpmāk būs jāzina Latvijas valsts valoda noteiktā pakāpē. To paredz Saeimas ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Tie paredz arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. 

Zemes pircējiem jāprot latviešu valoda

Turpmāk, ja personas vēlēsies Latvijā iegādāties zemi, tām būs jābūt saņēmušām dokumentu, kas apliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A līmeņa 1. pakāpē.

Šī priekšlikuma autors Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) debatēs Saeimas plenārsēdē norādīja, ka A līmeņa 1. pakāpe ir zemākais valsts valodas prasmes līmenis.

Tas apliecina, ka persona  latviešu valodā saprot vienkāršus teikumus un pati arī spēj runāt vienkāršos teikumos.

Putra intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka prasība pēc minimālajām valsts valodas zināšanām ir pamatota. Viņš atgādināja par situāciju zviedram piederošajā saimniecībā Priekules novadā, kur pārkāptas dzīvnieku labturības prasības, bet saimnieks, nezinot valsts valodu, nespēja komunicēt ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem.

Putra arī klāstīja, ka lauksaimniecība mūsdienās ir komplicēta nozare ar daudziem darba drošības riskiem, un saimniecībās strādā pārsvarā latvieši, tāpēc valoda jāzina, lai komunikācijā nerastos pārpratumi. Putra arī uzskata, ka šo prasību Latvija varēs pamatot un aizstāvēt Eiropas Komisijas līmenī. 

"Tā ir minimālā prasība," skaidroja Putra, uzsverot, ka šāda prasība par vietējās valodas zināšanām esot arī Francijā un Vācijā. FM pārlamentārais sekretārs piebilda, ka Zviedrijas pensiju fondu mērķis, pērkot zemi Latvijā, nav ražošanas attīstība, bet gan vēlme nākotnē pārdot īpašumu un tādējādi iegūt resursus savas ekonomikas attīstībai.

Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Valērijs Agešins debatēs plenārsēdē pauda viedokli, ka prasība lauksaimniecības zemes pircējiem prast latviešu valodu nepasargās no zviedru īpašniekiem.

"Pircēju nevajag ierobežot ar valodas prasībām, jo tā nav valsts un pašvaldības amatpersona. Tas ir nepamatots un diskriminējošs ierobežojums," teica Agešins.

Zeme tiem, kas pastāvīgi uzturas

Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. 

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimas debatēs skaidroja, ka notiek daudz spekulatīvu darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tāpēc pašvaldībām būtu tiesības zināt to, ko potenciālais investors grasās darīt īpašumā.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Saeimas debatēs norādīja, ka identisks priekšlikums iesniegts jau pirms trim gadiem un toreiz tas Saeimas atbalstu neguva.

Arī Dombrava pauda viedokli, ka pašvaldībām jābūt tiesībām prasīt par plāniem attiecībā uz turpmāko zemju izmantošanu.

Izmaiņas paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki.

Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkst, norāda Saeimas Preses dienestā.

Priekšroka nomniekam un Zemes fondam

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību.

Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.

Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem. 

Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā. 

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāriem. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki. 

Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole

Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

Likumu groza Briseles iebilžu dēļ

Saeimas Preses dienestā informē, ka izmaiņas likumā nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus.

Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā.

Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība.

Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, norāda Saeimas Preses dienestā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti