Statistikas pārvaldē informēja, ka IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājumu par 4,8% uzrādīja pakalpojumu nozares. Savukārt, pakalpojumu nozarēs pozitīvu rezultātu uzrādīja mazumtirdzniecība, kas palielinājās par 4,3%.
Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, trešajā ceturksnī IKP pieaudzis par 6,6%.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka diemžēl epidemioloģiskā situācija valstī pēdējās nedēļās pasliktinās un, visticamāk, ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū atkal piebremzēsies. Vīrusa izplatība strauji pieaug arī Latvijas eksporta tirgos un jaunie ierobežojumi var ietekmēt ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī mūsu eksporta iespējas.
Līdz ar to sagaidāms, ka 4. ceturksnī kopējā ekonomiskā situācija pasliktināsies. Vienlaikus paredzams, ka kritums nebūs tik dziļš kā pavasarī. Optimistiskajā scenārijā Ekonomikas ministrija prognozē IKP kritumu 2020. gadā kopumā 4-5% robežās. Taču, kā jau norādīts agrāk, ja vīrusa izplatība pasaulē netiks apturēta, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt lielāka un ekonomikai ir risks nonākt dziļākā recesijā, norādīja EM.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā un Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 7,5% (2020. gada marta prognoze bija kritums par 6,5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0,5%).
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,5%.
Savukārt, 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem samazinājās par 9,8%.
