Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.
Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2020. gada 1. ceturkšņa produkcijas pieaugums novērtēts 1,7% apmērā.
Labvēlīgie laika apstākļi veicināja ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozaru attīstību – vērojama izaugsme par 8,8% (pieaugums abās apakšnozarēs: karjeru izstrādē – par 48,1%, kūdras ieguvē un pārstrādē – par 2,8%).
2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni apstrādes rūpniecība samazinājusies par 1,2 % (samazinājums bija vērojams vienpadsmit no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā vērojams samazinājums par 1,9 %. Lielāki kritumi bija nozarēs ar mazāku īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 19,3 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 11,3 %, apģērbu ražošanā – par 11,0 %. Savukārt pieaugums bija pārtikas ražošanā – par 2,6 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,9 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 3,7 %.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana samazinājās par 2,2 %. Elektroenerģijas ražošanā un padevē pieaugums par 1,7 %, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,7 %. Sakarā ar sezonai neraksturīgi siltajiem laika apstākļiem dabasgāze padeve būtiski samazinājās.
Būvniecības produkcija palielinājās par 14,9 %. Ēku būvniecība pieauga par 16,4 %, inženierbūvniecība – par 16,0 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecība pieauga par 25,5 % un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 6,5 %).
Ēku būvniecība pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaug kopš 2016. gada 4. ceturkšņa.
Specializētie būvdarbi veikti par 9,7 % vairāk, ko ietekmēja pieaugums būvdarbu pabeigšanas darbiem (par 14,0 %) un citos specializētajos darbos (par 43,3 %), kā arī samazinājums par 1,3 % elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,6 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 5,7 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 0,8 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 6,3 %, bet vairumtirdzniecība – par 2,7 %.
Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 9,6 %, ko ietekmēja pakalpojumu sniegšanas kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 13,4%, pasažieru pārvadājumos – par 7,9 %, pasta un kurjeru darbībās – par 9,5 %, kravu pārvadājumos par – 5,5 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 13,4 %, ēdināšanā – par 4,3 %.
Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi samazinājās par 6,3 %, tajā skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 1,4 %, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 4,8 % un telekomunikāciju pakalpojumos – par 15,8 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritums 4,6 %, kuru noteica 9,4 % sarukums finanšu pakalpojumu nozarē un 0,7 % samazinājums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis pieaugums 35,6 %. Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares samazinājumu izraisīja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu palielināšanos par 1,6 % sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 14,1 %, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 2,8 %, zinātniski pētniecisko darbību jomā – par 2,5 %, savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana, kur vērojams samazinājums par 9,1 %.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 7,3 %, ko veicināja būtisks pieaugums par 18,2 % iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā un par 15,8 % darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē. Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā vērojams samazinājums par 8,7 %.
Savukārt Covid-19 pandēmijas ietekmē ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozares sniegtie pakalpojumi samazinājās par 15,7 %.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2020. gada 1 ceturksnī samazinājās par 10%. To ietekmēja zemāki pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kā arī, sakarā ar naftas produktu, dabasgāzes un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos kritušies akcīzes nodokļa ieņēmumi. Negatīvi produktu nodokļus ietekmēja nodokļu likmju pieaugums vairākām pozīcijām.
Pirmo reizi kopš 2010. gada 2. ceturkšņa būtiski kritušies mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi
2020. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 4,5 % mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. COVID-19 krīzes iespaidā samazinājušies mājsaimniecību izdevumi divās no galvenajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,1 % un atpūtas un kultūras pasākumiem – par 15,3 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, noturējušies iepriekšējā gada līmenī, bet mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 1,5 %. Šīs izdevumu grupas veido 64 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 5,7 %. Pozitīvo ieguldījumu apjomu galvenokārt noteica ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs, kas palielinājās par 11,4 % un veido 58 % no visiem ieguldījumiem. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 1,6 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,2 %.
Preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī palielinājies par 3,0 %, tai skaitā preču eksports (73 % no kopējā eksporta) – par 7,3 %, pakalpojumu eksports samazinājās par 7,4 %, ko galvenokārt noteica kritums transporta pakalpojumu eksportā.
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 3,5 %. Preču imports, kas veido 84 % no kopējā importa, palielinājās par 5,6 %, bet pakalpojumu imports saruka par 6,5 %. Pakalpojumu importa kritumu noteica importa samazinājumi vairākos pakalpojumu veidos, tai skaitā transporta un tūrisma pakalpojumu importā (52 % no kopējā pakalpojumu importa).
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 6,4 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 7,9 %, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājušās 2019. gada 1. ceturkšņa apjomā.
Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 13,0 % un būvniecībā – par 10,4 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 8,4%.
EM: Covid-19 negatīvā ietekme uz ekonomiku jau redzama
Ekonomikas ministrija paziņojumā medijiem atzina, ka, lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1. ceturksnī bija gaidāma.
Šogad janvārī-martā būtiski samazinājies mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 4,5% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica Covid-19 ierobežojumu dēļ izdevumu samazināšanās transportam, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem.
Neraugoties uz Covid-19 izplatību Latvijas eksporta tirgos un kavējumiem izejvielu piegāžu ķēdēs, preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī pieauga par 3%. Kāpumu noteica preču eksporta pieaugums (par 7,3%). Savukārt pakalpojumu eksports 1. ceturksnī bija par 7,4% mazāks nekā pirms gada. To lielā mērā ietekmēja ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu apstāšanās.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme aprīlī - maijā izteikti redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā, pasažieru pārvadājumos, izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2. ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē.
Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021. gada sākumā.
KONTEKSTS:
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%, bet valdības parāds pieaugs līdz 51,7% no IKP, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes, kas izriet no FM sagatavotā Latvijas Stabilitātes programmas projekta 2020. -2023. gadam.
Saskaņā ar FM prognozi nākamajos gados Latvijas ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā.
