Latvijas Banka prognozē Latvijas IKP kritumu šogad par 6,5%

Ņemot vērā aktuālās norises, tajā skaitā koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 6,5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums), bet inflācija būs 0,5% (2019. gada decembra prognoze – 2.4%), paziņojumā medijiem informēja Latvijas Banka.  

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda Latvijas Banka.

Šīs aplēses balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota – tātad ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga.

Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki.

Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. Starptautiskais Valūtas fonds šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1,7%.

Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam banka prognozē 6,5% IKP kritumu.

Publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni 30%.

Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ – tādējādi gadā kopumā prognozējam aptuveni 20% kritumu.

Tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos (taču tas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma). Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.

Savukārt investoru piesardzība atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un kredītu pieejamības dinamika.

Nelabvēlīgā ietekme uz plašu nozaru loku krasi pasliktinās situāciju arī darba tirgū. Tomēr, ņemot vērā valdības atbalstu uzņēmēju izmaksu atslogošanai, t.sk. paredzot dīkstāves pabalstus, un scenārijā paredzēto būtisko, bet īslaicīgo ekonomiskās izaugsmes kritumu, ietekme uz bezdarba pieaugumu vērtējama ievērojami mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējās globālās krīzes laikā. Vienlaikus daudzi uzņēmumi optimizēs izmaksas, t.sk. darbaspēka izmaksas, apstādinot darba algu izaugsmi gada skatījumā (salīdzinājumam – 2019. gadā kāpums bija 7%).

Tas kopā ar nodarbinātības kritumu un aplēsēm par 20 000 bezdarbnieku skaita pieaugumu krīzes ietekmē atspoguļosies patēriņa kritumā, ko var pastiprināt ar augsto nenoteiktību saistītā patērētāju piesardzība.

Prognozējams, ka inflācija noslīdēs tuvu nullei, īpaši 2. pusgadā (2020. gadā vidēji – 0.5%), jo būtisku cenas samazinošu ietekmi rada naftas cenu sarukums vispirms koronavīrusa izplatīšanās un prognozētā globālā pieprasījuma krituma dēļ, martā tam būtiski pastiprinoties t.s. naftas cenu karu ietekmē. Iekšzemes cenu kritums gaidāms zemākas ekonomiskās aktivitātes un ienākumu samazināšanās dēļ. Lai gan varētu būt vērojams augšupvērsts spiediens uz rūpniecisko preču cenām Latvijas importa no Ķīnas aizvietošanas un piegādes ķēžu traucējumu dēļ, tomēr tas ne tuvu nekompensēs cenu samazināšanos vājā pieprasījuma dēļ.

Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa negatīvo ietekmi 1. pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas.

Latvijas Bankas vērtējumā pašlaik valdības izziņotie pasākumi ir solis pareizā virzienā, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem nozīmīgajam krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, aptverot plašu tautsaimniecības jomu loku, un ierobežotiem uz krīzes laiku.

Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir bijusi fiskāli atbildīga, nodrošinot samērā zemu valsts parāda līmeni, kas tagad krīzes apstākļos ļauj sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo atbalstu.

Turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no 2008.-2009. gada krīzes, kad valstij bija jāsamazina izdevumi.

Šoreiz, pateicoties iepriekšējos gados ievērotajai fiskālajai disciplīnai, kā arī līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai un makroekonomisko nelīdzsvarotību neesamībai, valstij ir iespējas aizņemties, lai atbalstītu ekonomiku, norādīja Latvijas Banka.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) medijiem atzina, ka tas nav nekas ārkārtējais. Diemžēl visā Eiropā ir sagaidāmi kritumi, un tas, cik tie būs lieli, atkarīgs no krīzes ilguma. Kariņš gan cer, ka krīze neilgs ilgāk par 3 mēnešiem.

“Latvijas Bankas vērtējumā mums pietiek pašlaik naudas.

Un mēs izmantojam iespēju aizņemties, lai nodrošinātu tālākās iespējas. Nauda mums kasē ir, tiek nodrošināta aizvien vairāk. Nauda, lai pārvarētu šo, mums būs. Galvenais ir turēt vēsu prātu,” uzsvēra Kariņš. 

KONTEKSTS:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018. gadu. Salīdzinājumam 2018. gadā Latvijas IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem palielinājās par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā. 

Šogad Covid-19 izplatības ierobežošanai  Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Šajā laika noteikti vairāki ierobežojumi un aizliegumi, kas iedragāja daudzu uzņēmumu darbību. Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.  

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti