Ar procentu likmju celšanu centrālās bankas apņēmušās cīnīties ar inflāciju, kas Latvijā un citās Baltijas valstīs pārsniedz 20%. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts uzsvēra, ka šīs zāles ir rūgtas, bet nepieciešamas, lai inflācija neiesakņotos.
"Viena lieta ir sadzīvot ar inflāciju īsu laika sprīdi, apzinoties, ka pavisam drīz mēs atgriezīsimies pie zemas inflācijas, 2% apmērā, kādu mēs pieredzējām pēdējos 10 gadus. Pavisam cits stāsts, ja inflācija sabiedrības prātos šeit ir uz palikšanu. Tad pastāv risks, ka inflācija iesakņosies, to iecenos algās, bet darba devēji būs spiesti to finansēt ar preču un pakalpojumu cenu celšanu, līdz ar to inflācija pati dzīsies uz priekšu," skaidroja Latvijas Bankas ekonomists.
Augstākas procentu likmes ir veids, kā inflāciju nedaudz atdzesēt un piebremzēt.
Vilerts akcentēja, ka šobrīd inflāciju izraisa nevis ekonomikas pārkaršana, bet globālas norises – energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, piegāžu ķēžu problēmas. Un augstākas procentu likmes tiešā veidā šīs problēmas neatrisinās.
"Līdz ar to ir naivi gaidīt, ka inflācija uzreiz sabremzēsies. Tas, ko augstākas procentu likmes izdarīs, nepieļaut, ka brīdī, kad energoresursu krīze būs beigusies, ka inflācija šeit būs uz palikšanu. Šādā veidā augstas procentu likmes dara savu darbu. Tas ir apliecinājums, ka centrālās bankas apzinās inflācijas problēmas nopietnību un dara visu nepieciešamo, lai inflāciju pēc iespējas ātrāk atgrieztu pie 2% mērķa."
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teica, ka šobrīd ekonomikas izaugsme palēninās un problēmas tikai saasinās, un augstākais punkts ir vēl priekšā.
"Un šādos apstākļos celt procentu likmes, kas vēl sarežģī šo situāciju, nav īsti optimistiski, jo ir skaidrs, ka tas vēl vairāk pastiprina sarežģījumus. Un, protams, palielina gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izmaksas. Ir jautājums: kādas vēl ir alternatīvas? Šobrīd procesi, kas pamatā virza inflāciju Eiropā, ir gāzes cenas, un to ietekmē notikumi Ukrainā.
Un ir skaidrs, ka tiešā veidā instrumenti un sviras centrālo banku rīcībā nav,"
uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Augstākas procentu likmes nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām ikmēneša kredīta maksājums pieaugs un var būt daļa klientu, kuriem izmaksu kāpumu pārdzīvot būs sarežģīti.
Gašpuitis teica, ka bankas var nākt pretim un klientiem bez lielas formalitāšu kārtošanas piešķirt kredīta brīvdienas.
Vairumam hipotekārā kredīta mēneša maksājuma kāpums būs līdz 60 eiro. "Te gan jāatzīst, ka šobrīd mājsaimniecību kredītsaistību īpatsvars ekonomikā ir teju trīsreiz zemāks, nekā tas bija pirms globālās finanšu krīzes. Līdz ar to tas mājsaimniecību klāsts, ko augstākas procentlikmes skars, ir relatīvi mazāks, nekā tas bija iepriekš. Turklāt šīs mājsaimniecības lielākoties ir arī turīgākas, nekā vidējā mājsaimniecība," stāstīja Vilerts.
Mājsaimniecības izjutīs arī netiešu ietekmi, jo procentu likmju celšana ietekmēs uzņēmumus. Tas var noteiktos gadījumos sadārdzināt iesāktos projektus un līdz ar to atspoguļoties preču vai pakalpojumu gala cenā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka arī uzņēmumiem šī situācija nav vienkārša, jo būs jārēķinās ar dārgāku kredīta apkalpošanu, un arī tirgus situācija aizvien pasliktinās gan Latvijā, gan eksporta tirgos.
"Visi vēro situāciju, kāda tā veidojas, un seko līdzi Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, un tur prognozes ir skaidras: procentu likmes turpinās kāpt. Kas attiecas uz recesiju, tad mēs redzam, ka ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos paliek sarežģītāk, un patērētāji veikalos, starp citu, arī Eiropā, sāk pirkt mazāk, sāk izvēlēties lētākus produktus. Uzņēmumiem ir jācenšas pielāgoties un sekot līdzi patērētāju paradumiem."
Pēc Endziņa paustā, tuvākajā laikā ir sagaidāma recesija.
Lielākas procentu likmes tiešā veidā ietekmēs arī valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Taču šai ziņā uztraukumam nav pamata, norādīja Valsts kasē. Vairāk nekā divas trešdaļas no gandrīz 14 miljardu lielā valsts parada ir ar fiksētām procentu likmēm.
"Ņemot vērā to, ka parāda dzēšanas grafiks ir izlīdzināts, ietekme izpaudīsies pakāpeniski un mēreni. Nebūs tā, ka tūlīt no nākamā gada sākuma līdz ar jaunajām, augstajām procentu likmēm būs uzreiz jāpārfinansē viss parāds un parāda apkalpošanas izmaksas strauji pieaugs. Tā nebūs," klāstīja Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Augstas banku noteiktās procentu likmes ietekmēs arī to, ka samazināsies ārējais pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem, brīdinājuši eksperti. Līdz ar to tas vājinās Latvijas eksportu, kas nozīmēs mazāku ienākumus Latvijas uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā banka (ECB) šā gada jūlijā nolēma palielināt bāzes procentlikmi, tādējādi īstenojot pirmo paaugstinājumu pēdējos 11 gados. ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts palielināt par 0,5 procentpunktiem – līdz 0,5%. Nākamā procentu likmju celšana inflācijas bremzēšanai īstenota šā gada septembrī – ECB nolēma būtiski palielināt galveno bāzes procentlikmi – par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.
Praksē procentu likmes palielināšana nozīmē to, ka aizņemšanās kļūs dārgāka. Šis lēmums atsauksies, piemēram, uz hipotekārajiem kredītiem, jo pieaugs mēneša maksājumi. Latvijas Bankā iepriekš lēsa, ka līdz Ziemassvētkiem vairums kredītņēmēju pamanīs kredīta maksājumu pieaugumu.
