Viņš norādīja, ka prognozes samazināšanai ir vairāki iemesli, tostarp globālās ekonomikas sabremzēšanās un ārējā pieprasījuma mazināšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, augsta ārējās vides nenoteiktība, kā arī laika apstākļu negatīvā ietekme uz enerģētiku un lauksaimniecību.
Tāpat saglabājas augsti ārējie riski, tostarp nenoteiktība sasistībā ar "Brexit", ASV un Ķīnas tirdzniecības tarifu kari un ASV un Eiropas tirdzniecības tarifu karu iespējamība, norādīja Rimšēvičs.
"Ekonomiskās aktivitātes cikls pasaules ekonomikā ir pārvarējis savu virsotni un atrodas tādā lēnā, lēzenā krituma fāzē.
Līdzīga dinamika gaidāma arī eirozonas un arī Latvijas izaugsmē. Ekonomikas sabremzēšanās riski diemžēl pieaug. Šis ir īstais brīdis, lai īstenotu vairākas nozīmīgas reformas, kas stiprinātu cilvēku kapitālu un ekonomiskās izaugsmes potenciālu," sacīja centrālās bankas vadītājs.
Latvijas Banka inflācijas prognozi šim gadam nav mainījusi – patēriņa cenas šogad pieaugs par 2,9%.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka pērn decembra vidū paaugstināja Latvijas 2019. gada IKP pieauguma prognozi, lēšot, ka ekonomikas izaugsmes temps šogad būs 3,5% (iepriekšējā prognoze bija 3%). Savukārt Finanšu ministrija šā gada februārī paaugstināja Latvijas IKP 2019. gada izaugsmes prognozi – ministrija lēsa, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 3,2% (iepriekš lēsa 3% IKP pieaugumu).
Nesen Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD paziņoja savas jaunākās prognozes. Saskaņā ar tām Latvijā gaidāma lēnākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm. Latvijas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,7%. Pērn novembrī organizācija Latvijas IKP pieaugumu šim gadam prognozēja 3,9% apmērā.
