Par to otrdien, 29. septembrī, paziņoja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, iepazīstinot ar Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
"Pamatā revīziju iemesls ir daudz pozitīvāks skats uz investīcijām. Inflācijas prognozi nākamajam gadam arī esam pacēluši. Faktiski iepriekš mēs sagaidījām būtisku bezdarba pieaugumu un daudz jūtamāku korekciju algās," sacīja Rutkaste.
Koriģē prognozi
Savukārt 2022. gadā Latvijas IKP (sezonāli izlīdzināti dati) pieaugs par 5%. Šī prognoze ir tāda pati kā iepriekš – jūnijā – izteiktā un nav mainīta.
Vasaras mēnešos Latvijas rūpniecība atguvusies straujāk, nekā prognozēts. Pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm saglabājies, un cilvēki, kas krīzes grūtākajā punktā saņēma dīkstāves pabalstus, bezdarbnieku rindās stājušies nav. Tas ļāvis Latvijas Bankai uzlabot Latvijas iekšzemes kopprodukta prognozi.
"Lai gan tas krīzes sitiens bija nepatīkams un diezgan dziļš, tā atkopšanās bijusi straujāka, kas liecina, ka tā situācija gadā kopumā nebūs tik slikta, kā sākotnēji gaidīts. Bet joprojām mēs sagaidām, ka ekonomika šogad būs mīnusos, un tā atkopšanās varētu notikt tikai nākamajā gadā," sacīja Rutkaste.
Tāpat Latvijas Banka koriģējusi prognozi par vidējām patēriņa cenām šogad un turpmākajos divos gados.
Centrālā banka jūnijā paredzēja, ka 2020. gadā patēriņa cenas nemainīsies, taču saskaņā ar jaunāko prognozi šogad tiek lēsta inflācija 0,2% apmērā.
Savukārt nākamgad inflācija Latvijā sasniegs 1,4% (jūnija prognoze – 0,2%), bet 2022. gadā vidējās patēriņa cenas Latvijā pieaugs par 1,8% (jūnija prognoze – 1,3%).
Tāpat mainītas bezdarba prognozes. Jūnijā Latvijas Banka prognozēja, ka šajā gadā bezdarbnieku skaits sasniegs 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet saskaņā ar jaunāko prognozi bezdarbs šogad sasniegs 8,1%.
2021. gadā bezdarbs samazināsies līdz 7,8% (jūnija prognoze – pieaugs līdz 10,3%), bet 2022. gadā bezdarbs saruks līdz 7,2% (jūnija prognoze – 9,6%).
Covid-19 riski un atveseļošanas nauda
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzīmēja, ka "dziļākais krīzes punkts" Latvijas ekonomikā ir aiz muguras. "Pašlaik mums ir atgūšanās un atkopšanās posms," teica Kazāks, norādot, ka situācija darba tirgū ir krietni labāka, nekā lēsts iepriekš.
Vienlaikus centrālās bankas vadītājs atzina, ka, jaunākajās prognozēs nav iekļauti atsevišķi iespējami riski. Proti, rudenī un ziemā netiek gaidīti tādi pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kādus piedzīvojām šā gada pavasarī.
"Bet izslēgt nevaram, ka rudens, ziemas mēnešos šie ierobežojumi tiek pieņemti," atzina Kazāks.
Pēdējo nedēļu saslimstības rādītāji Eiropā liecina, ka situācija ir trausla, un ekonomiku bremzējošie ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai var kļūt stingrāki.
"Tas nozīmē to, ka potenciālā atgūšanās nākotnē var būt zemāka, nekā mēs sagaidām. [..] Gada pirmie mēneši vēl varētu būt pietiekami nenoteikti, it īpaši sektoros, kas saistās ar tūrismu, izklaidi, ēdināšanu un tā tālāk, kur ierobežojumi varētu tikt saglabāti ilgi," komentēja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā ekonomisti kā galveno krīzes pārvarēšanas rīku uzsvēra Eiropas Savienības fondus. Latvija papildus ierastajām programmām varētu saņemt vēl ap diviem miljardiem eiro grantu veidā Covid-19 seku pārvarēšanai.
“Tas, ko ekonomikai vajag steidzīgi, ekonomikai vajag ieguldīt tos līdzekļus produktīvos uzņēmumos, lai būtu kaut kā sasniegts ekonomikas izrāviens. Ja mēs sāksim būvēt mājas, no kurām daļa stāvēs pustukšas, tie būs tikai papildu izdevumi budžetam,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Ina Šteinbuka.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Rutkaste pauda, ka galvenā problēma ar Atveseļošanās fonda naudu ir īsais plānošanas laiks. Nauda būs pieejama jau nākamā gada pavasara, tāpēc valdībai jāpaspēj izvērtēt, kurās jomās ieguldījumi nestu vislielāko atdevi. Ieguldījumu plānus valstis Eiropas Komisijai var iesniegt no oktobra vidus.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā un Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka jūnijā koriģēja savas prognozes, lēšot, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,5% (2020. gada marta prognoze bija kritums par 6,5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0,5%).
Latvijas Bankas jūnija prognozēs iekļauta ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 9. jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa pasākumu tika pakāpeniski atviegloti.
