Uz Eiropas Parlamenta deputātu galdiem nonākusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vēstule, adresēta Eiropas Centrālās Bankas prezidentam Mario Dragi. Tajā skaidrota nerezidentu naudas situācija Latvijas bankās. Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem šis skaidrojums liek domāt, ka ceļā uz iestāšanos eirozonā Latvijai par nerezidentu noguldījumiem atgādina un aizrāda.
Kamēr, piemēram, Kipras bankās mazinās naudas plūsma no valstīm ārpus Eiropas Savienības, Latvijas bankās nerezidentu jeb citās valstīs dzīvojošo noguldījumu apjoms palielinās. Turklāt straujāk nekā vietējo iedzīvotāju noguldījumi. Pērn nerezidentu noguldījumi sasniedza aptuveni sešus miljardus latu, kas ir puse no visiem noguldījumiem.
Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzver, ka ārvalstu naudas apkalpošana vēsturiski bijusi raksturīga Latvijas bankām. Apzinoties šāda biznesa riskus, arī drošības prasības pie mums ir augstākas, nekā vidēji Eiropā.
"Ir īpaši noteikumi un regulācijas, no regulatora puses, kas izvirza paaugstinātas likviditātes prasības tieši tām bankām, kas strādā ar augstāka riska pasīviem. Mēs arī šodien redzam, ka vidējā sistēmas likviditāte ir neproporcionāli daudz augstāka nekā tādā vidējā Vācijas pavalsts ekonomikā," saka asociācijas vadītājs.
Bičevskis pauž, ka būtu vairāk nekā dīvaini, ja nerezidentu noguldījumu apjoma dēļ kāds nopietni apšaubītu Latvijas pievienošanos eiro valūtas zonai, jo Latvija kopā ar Eiropas Komisiju vairākus gadus strādājusi pie krīzes pārvarēšanas programmas, kuras mērķis bija eiro ieviešana.
Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš apliecina, ka jautājumi par nerezidentu naudas ieplūšanu Latvijā vairāk ir atsevišķu politiķu darba kārtībā, nevis kuluāru sarunās.
"Ja skatās uz mūsu ieguldījumu un salīdzina ar Kipru vai Īriju, tās ir smieklīgi mazas summas. Šis nav jautājums, kas izskan Briselē, bet tas ir jautājums, kas izskan dažu Latvijas politiķu prātos," saka Kariņš.
Uz lielo Krievijas un citu bijušo Padomju Savienības republiku naudas klātbūtni Latvijas bankās iepriekš norādījis arī Starptautiskais valūtas fonds, paužot, ka nerezidentu plūsmas atjaunošanās var apdraudēt banku stabilitāti.
