Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) un LAD direktore Anna Vītola-Helviga uz preses konferenci ierodas apmierināti, jo ziņas par to, kā izdevies izlietot iepriekšējā plānošanas perioda Eiropas fondu naudas, ir labas.
"2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēgums mums ir bijis vienkārši teicams, jo kopumā viss finansējums 100% apmērā ir apgūts, un tas ir izmaksāts līdz pagājušā gada beigām," klāstīja zemkopības ministrs.
Tas nozīmē, ka kopš 2007. gada Latvijas lauksaimniecībā un zivsaimniecībā ieplūduši 2,8 miljardi eiro.
Lauku saimniecības modernizētas par 365 miljoniem eiro, pārstrādes uzņēmumos ieguldīts 71 miljons. Atbalstu lauku teritoriju attīstībai saņēmušas arī lauku pašvaldības un lauku teritorijās esošie uzņēmēji, kas darbojas kādā nelauksaimniecības nozarē, piemēram, metālapstrādē vai laivu ražošanā. 36 miljoni ieguldīti mežsaimniecībā.
Pēc LAD direktores sacītā, dienesta administrētajos ES fondos bija pieejams atbalsts ne tikai ražošanas attīstībai, bet arī lauku teritoriju sakārtošanai, attīstībai un dzīves līmeņa celšanai lauku teritorijās.
"Tur tātad ir saņēmušas atbalstu arī pašvaldības. Ļoti daudz ir rekonstruēti un izveidoti saieta nami, muzeji un bijusi arī ceļu rekonstrukcija," klāstīja LAD vadītāja.
Protams, ne visi pieteiktie projekti sasnieguši savu mērķi vai izpildījuši visus nosacījumus. "Uz šo brīdi Lauku atbalsta dienestā kopējais debitoru apjoms ir 6 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka mēs par sešiem miljoniem prasām atpakaļ, bet vidējā debitora lielums ir vidēji 4000 eiro.
Tie ir nepilni 2000 klienti, kuri kaut ko ir darījuši ne tā, kā vajadzēja, un atbilstoši atbalsts tiek atprasīts," teica LAD direktore.
Tomēr uz kopējā projektu un izmaksāto summu fona šie seši nepareizi izlietotie miljoni esot normāls rādītājs. Šobrīd lauksaimnieki jau var pretendēt uz Eiropas naudu no jaunā plānošanas perioda finansējuma 2014. -2020. gadam.
