"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks vērš uzmanību uz to, ka ekonomiskā attīstība ir cikliska: „Ja mēs skatāmies pašlaik, kad patiešām naftas cenas ir ļoti nokritušās, mēs redzam, ka investīciju apjomi kļūst krietni mazāki. Tas nozīmē, ka jaudas pašlaik neaugs un mēs dzīvosim no esošajām jaudām. Un tajā brīdī, kad Eiropas un pasaules ekonomika beidzot sāks augt straujāk, mēs attapsimies, ka naftas ieguves jaudas nav pietiekoši lielas. Un tajā brīdī cena uzšausies, visticamāk, uz augšu.”
„Kopumā ekonomika pasaulē ir ļoti vāja naftas cenu kāpumam, salīdzinot ar to, kādas ir ieguves jaudas,” pauda Kazāks. Un, tā kā pašlaik ekonomika ir samērā vāja un ģeopolitiskā situācija saspīlēta, „daži spēlētāji ieinteresēti, lai Krievija mainītu savu politiku”.
Savukārt attiecībā uz Krievijas rīcību nozīmīga būs arī Ķīnas loma: „Vai Ķīna finansēs Krievijas naftas ieguvi vai nefinansēs.”
Tāpat Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) piekrīt, ka Krievija uzlūko Ķīnu kā iespējamo finansējuma avotu naftas ieguvju modernizācijai: „Nav skaidrs, vai Ķīna finansēs Krievijas naftas ieguves, kas sen jau novecojušas un jāattīsta jaunas, daudz dārgākas. „Rosņeftj” un citām kompānijām pašlaik ir grūta pieeja pie finanšu sektora, līdz ar to viņām jāfinansējas likviditātes fondā, kas ir publiskais fonds Krievijā, kuru noēdīs ļoti ātri. Līdz ar to Krievijai vajag jaunus naudas resursus, un Ķīna tā tiek vērtēta.”
Arī uzņēmēja Baiba Rubess norādīja, ka Ķīna pašlaik ir ļoti nopietns ieguldītājs naftas ieguvē pasaulē. „Bet viņi ir ļoti pragmatiski ieguldītāji. (..) Domāju, ka Ķīnas kompānijas meklēs pragmatiskus risinājumus, ja viņi ieguldīs Krievijā ilgtermiņā. Jebkuram ieguldījumam jābūt 20 vai 30 gadu garumā parasti. Un ķīnieši sapratīs, ka viņiem vajag prognozējamību arī Krievijā. Gan jau kaut kāda sadarbība būs,” piebilda Rubess.
