Kā norādīja KP, Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā – valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetrus, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.
Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50-100% vairāk.
Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem ievērojami atšķiras ienākumu līmenis, skaidroja KP.
„Īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem,” teikts KP izplatītajā paziņojumā presei.
Soda atkārtoti
AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.
Pirmo reizi KP konstatēja, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varu, 2008.gada nogalē. Toreiz KP secināja, ka gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, un AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, atzina par nepamatotu. Pēc KP lēmuma AKKA/LAA tarifikācijas principus mainīja.
Grasās tiesāties
AKKA/LAA sola lēmumu pārsūdzēt, jo pirms četriem gadiem KP tai jau uzdevusi mainīt tarifus, kas izpildīts, stāstīja aģentūras pārstāvis Reinis Briģis. Arī KP atzīmē, ka ir gatava tiesāties.
Jau ilgstoši AKKA/LAA kritizē Latvijas Raidorganizāciju asociācija, tāpēc asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka par Konkurences padomes lēmumu ir gandarīta.
Atbildīgā Saeimas komisija jau otrdien nolēma virzīt Autortiesību likuma grozījumus skatīšanai pēdējā lasījumā. Tomēr autortiesību jautājumos iesaistītajām pusēm joprojām ir atšķirīgi uzskati vairākās sadaļās, tāpēc politiķi varētu strādāt vai nu pie jauniem grozījumiem, vai jauna likuma izstrādāšanas.
Autoratlīdzības tarifi par muzikālo darbu izmantojumu veikalos un klientu apkalpošanas zālēs Baltijas valstīs (Lati gadā atkarībā no platības, kurā atskaņo mūziku).
Baltijas valstu tarifu salīdzinājums, ņemot vērā pirktspējas paritātes indeksu un IKP (Lati gadā atkarībā no platības, kurā atskaņo mūziku).
% atzīme norāda uz vidējo cenu ES dalībvalstīs. Tāpēc, piemēram, Igaunijas cenas, lai arī absolūtos skaitļos, palielinoties platībai kvadrātmetru, pieaug, attiecībā pret vidējām ES cenām - samazinās.
ES dalībvalstu tarifu salīdzinājums, ņemot vērā pirktspējas paritātes indeksu un IKP (Lati gadā atkarībā no platības, kurā atskaņo mūziku).
