Panorāma

Panorāma

Panorāma

Salaspilī atklāts Baltijā vienīgais saules enerģijas parks

Vienojas par nākamā gada budžetu

Koalīcija «lielās līnijās» panākusi vienošanos par nākamā gada budžetu

Pēc partiju pēdējām sarunām par valsts budžetu var secināt, ka koalīcija "lielās līnijās" par to ir vienojusies, aģentūrai LETA sacīja "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš norādīja, ka iepriekš valsts budžeta veidošana ir pārrunāta vairākkārtīgi, sarunām arī "ejot pa apli" jeb par jau iepriekš apspriestiem jautājumiem.

Vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī, norādīja politiķis.

Diferencētais neapliekamais minimums 2020. gadā tiks paaugstināts līdz 300 eiro, tad gadu vēlāk līdz 400 eiro un vēl pēc gada – līdz 500 eiro. Nākamā gada budžetā tas izmaksās 32 miljonus eiro.

Šobrīd maksimālais neapliekamais minimums ir 230 eiro mēnesī, ja ienākumi nepārsniedz 440 eiro mēnesī. Algām virs 1100 eiro mēnesī neapliekamo minimumu nepiemēro.

Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no 2021.gada.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norādīja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies par budžetu un minētajiem skaitļiem un termiņiem attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2020.gadā un minimālās algas celšanu 2021.gadā.

Pucens pauda cerību, ka vienošanās paliks spēkā un rītdien gaidāmajā valdības sēdē situācija nemainīsies.

"Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka šajā jautājumā pamatdarbs ir izdarīts un patlaban notiek "dokumentu un formulējumu slīpēšana".

Politiķis uzsvēra, ka koalīcijai izdevies rast risinājumus teju visiem iebildumiem un pieprasījumiem, atrodot sabalansētu kompromisu.

Vienošanās paredz arī atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.

Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.

Tagad nākamais solis ir šo jautājumu skatīšana un izlemšana valdības sēdē, piebilda Pavļuts. Viņš pieļāva iespēju, ka valdības ārkārtas sēde varētu tikt izsludināta piektdien, 13.septembrī.

Tāpat, lai paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu, plānots papildus novirzīt 10 miljonus eiro.

Koalīcijai izdevies vienoties arī par papildus finansējuma piešķiršanu cietumu un probācijas dienesta darbinieku algu palielināšanai.

“Ir pārskatīti daži ienākumu posteņi, piemēram, nodevas par ātro kredītu izsniegšanu, un šie līdzekļi tiks novirzīti Ieslodzījumu vietu pārvaldes un Tieslietu ministrijas papildu izdevumu segšanai,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Nākamā gada budžetā papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi, papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka budžeta veidošanas procesā ir divi svarīgi punkti – koalīcija nodokļus necels un budžetam būs pavisam neliels deficīts un notiek virzība uz bezdeficīta budžetu.

Arī citu koalīcijas partiju pārstāvji raidījumā “Pēcpusdiena” apliecināja, ka budžets ir kompromiss un visām prioritātēm visi naudu iegūt nevarētu, bet tomēr arī panākta vienošanās par finansējumu nozīmīgām lietām, bet katrai partijai, protams, ir arī lietas, kuras nākamā gada budžetā realizēt vēl nevarēs.

Pagājušajā piektdienā pēc Jaunā konservatīvā partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, "ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai," jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti