Mikrouzņēmumu režīmā strādājošie nodokļu likmes kāpumu gaida ar bažām

Mikrouzņēmuma režīmā strādājošie nodokļu likmes kāpumu gaida ar bažām: pasākumu organizators meklē iespēju, kā savilkt galus, bet biznesa konsultants apsver reģistrēties kā nodokļu maksātājs Igaunijā.

Mikrouzņēmumu režīmā strādājošie nodokļu likmes kāpumu sagaida ar bažāmLinda Zalāne

No 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25% līdzšinējo 15% vietā, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40% apmērā. Likumprojekts paredz saglabāt līdzšinējo sadalījumu, ka 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Tāpat no nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Par darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Patlaban mikrouzņēmumā var strādāt pieci darbinieki. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī.

Pasākumu vadītājs mēģina savilkt galus

“Es savā dzīvē sasniedzu to, ko es ļoti vēlējos. Es kļuvu par uzņēmuma vadītāju. Es biju ļoti priecīgs, ka esmu uzņēmuma vadītājs, man ir darbinieki, es esmu materiāli nodrošināts, bet es sajutu, ka es sāku izdegt. Sāku saprast, ka tas vispār nav man, es neesmu radīts biznesam,” stāsta Māris Pīlācis.

Viņš pieņēma lēmumu pamest darbu vispārējā nodokļu režīmā, attīstīties pasākumu vadītāja ampluā un būt pats sev saimnieks. Darba apjoms sāka palielināties, un viņam bija jāpieņem lēmums, kā savu darbošanos reģistrēt. Māris izvēlējās mikrouzņēmuma režīmu un tajā strādā četrus gadus.

“Jo es pēc dabas esmu mākslinieks, un es netieku galā ar birokrātiskiem papīriem. Lai tas uz to brīdi man no nodokļu viedokļa ir vienkārši un lēti, lai es varētu izdzīvot un arī, protams, samaksāt nodokļus. Protams, ka nekāds pensiju kapitāls man tur neveidosies un sociālais nodrošinājums nekāds nebūs.

Bet man bija jautājums: vai es izdegu un aizeju bojā labi apmaksātā darbā, vai es palieku vispār bez ienākumiem, vai es atrodu formu, kādā veidā uz kādu laiku izdzīvot,” stāsta vīrietis.

Tiesa, zināma disciplīna ir nepieciešama, lai pats gādātu par savlaicīgu nodokļu nomaksu. Māris Pīlācis atzīstas, ka sākotnēji ar to neveicās tik viegli. Tomēr viņam kā māksliniekam šis režīms labi der.

Atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē izmaiņas, kas sagaidāmas jau līdz ar nākamā gada budžeta spēkā stāšanās brīdi, Pīlācis saka:

“Izskatās, ka es palikšu pie mikrouzņēmuma nodokļa un es nepāriešu uz SIA, jo tas man šķiet sarežģīts, un tas nozīmē, ka būtu vēl jāalgo grāmatvedis, kas veic šo darbu. Tā mana galvenā problēma, lai saņemtu vairāk par 720 eiro mēnesī sev atalgojumu, būs atrisināta.”

Bet kā ar nodokļu likmes kāpumu no 15% uz 25% apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem gadā un 40% likmi, ja apgrozījums pārsniedz šo summu?

“15% man šķita ļoti adekvāta likme, kas man šajā sistēmā šķita laba. 25%? Es pasēdēju, padomāju, parēķināju, un radās tāda sajūta, ka, maksājot 25%, es arī varu izdzīvot. Bet lielākais stress radās par sociālo daļu, kas ir 170 eiro mēnesī. Rēķinot no pašreizējā apgrozījuma, tad man ir mēneši, kad es nevaru nosegt šos 170 eiro un man būtu jāpiemaksā,” stāsta Pīlācis.

Biznesa konsultants apsver nodokļus maksāt Igaunijai

Juris Kalnrācenis ir biznesa konsultants. Viņš par sevi saka, ka palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem pārdot vai nopirkt mazos vai vidējos uzņēmumus. Šajā jomā vīrietis strādā jau 17 gadus un arī pats izmanto mikrouzņēmuma režīmu. Viņš ir krietni skeptiskāks un savos izteikumos skarbāks par plānotajām izmaiņām, tostarp likmes kāpumu mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem.

“Nu, protams, ka nav samērīgi. Daudzas lietas tomēr ir jāpamato, kādēļ tās tiek veiktas, kādēļ šis nodokļu lēciens ir tik liels? Un kādēļ nevar būt darbinieki pēc šāda paša mikrouzņēmuma režīma. Uzņēmumā ļoti bieži strādā ģimene – vīrs, sieva, bērni, brālis. Tā ir ģimenes kafejnīca, ģimenes maiznīca vai kas tamlīdzīgs. Tas ir tikai normāli, ka visi tā uzņēmuma darbinieki var saņemt algas, maksājot no sava apgrozījuma. Tagad uzliekot 40% nodokļa likmi no apgrozījuma, jau vairs nav pat smieklīgi. Valdība šobrīd likvidē normāli strādājošu sistēmu un nepiedāvā neko vietā,” uzsver Kalnrācenis.

Viņš atklāj, ka apsver iespēju kā nodokļu maksātājs reģistrēties Igaunijā un pauž neizpratni, kādēļ jāmaina sistēma tik krasi, nostādot milzīgu skaitu ģimeņu ķīlnieku pozīcijā.

Kalnrācenis pieļauj, ka līdz ar šīm izmaiņām būs arī tādi uzņēmumi, kas bankrotēs vai nemaksās nodokļus vispār.

Finanšu ministrija – rūpējamies par sociālo nodrošinātību

Finanšu ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka 2019. gadā mikrouzņēmuma nodokļu režīms tika attiecināts uz vairāk nekā 80 tūkstošiem strādājošajiem, tostarp uz mikrouzņēmumu īpašniekiem.

“Jā, noteikti mēs paredzam, ka, pieaugot likmēm, personu skaits, kas izmanto šo režīmu, saruks. Tāpat arī to ietekmēs fakts, ka būs papildu noteikumi, ka nevar būt SIA un nevarēs būt arī nodarbināto. Vienlaikus mēs paredzam, kapitālsabiedrības izmantos vairāk arī vispārējo nodokļu režīmu. Pārējiem lietotājiem noteikti ir jāskatās konkrētais uzņēmējdarbības veids, jo apgrozījuma nodoklis nav piemērots visiem uzņēmējdarbības veidiem, bet tikai tādiem, kuriem ir relatīvi mazs izdevumu apjoms,” stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins.

Līdz ar likmes celšanu valsts budžetā plānoti papildus 20 miljonu eiro ieņēmumi. Šņucins uzsver, ka ieņēmumu kāpums nebija izšķirošs faktors, kādēļ izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīmā veiktas, jo būtībā tiks palielināts sociālais budžets, kas nodokļu maksātājam tuvākā vai tālākā nākotnē atmaksāsies.

KONTEKSTS:

Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta, kas paredz arī būtiskas izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos. Šīs izmaiņas izraisīja gan radošo personu, gan uzņēmēju kritiku. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – sauc budžeta projektu par brāķi un uzskata, ka iecerētās nodokļu izmaiņas īpaši apgrūtinās darbību mazajiem uzņēmumiem, kuriem Covid-19 apstākļos izdzīvot kļuvis vēl grūtāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt