Kipras parlaments pieņem daļu pasākumu starptautiskā aizdevuma saņemšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Kipras parlaments piektdienas vakarā atbalstīja pirmos trīs no astoņiem valdības ierosinātajiem pasākumiem, kas ļaus valstij saņemt 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) starptautisko aizdevumu ekonomikas glābšanai.

Tuvākajā laikā parlamentam ir jāatbalsta vēl pieci pasākumi, jo svētdienas pēcpusdienā ir paredzēta eirozonas finanšu ministru sanāksme, kurā iecerēts apstiprināt jaunos nosacījumus aizdevuma piešķiršanai Kiprai. Sanāksmē piedalīsies arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda. Piektdienas vakarā parlaments atbalstīja priekšlikumu izveidot Investīciju solidaritātes fondu, kurā tiktu apvienoti valsts aktīvi, tostarp nākotnes ieņēmumi no dabasgāzes ieguves un valsts uzņēmumu pensiju fondi. Ar šī fonda aktīviem tiktu garantētas Kipras valsts obligācijas, kuras tiktu izlaistas nākotnē.

Vēl parlaments atbalstīja ierobežojumu noteikšanu summām, kuras noguldītāji drīkstēs izņemt, kad bankas atsāks darbu, un iespējams, ka lielāko summu noguldītājiem būs jāgaida pat vairākus gadus, lai pilnībā izņemtu savus noguldījumus. Parlaments arī atbalstīja problēmās nonākušo banku aktīvu sadalīšanu "labajā" un "sliktajā" daļā. Pagaidām tas attieksies tikai uz otro lielāko komercbanku "Popular Bank of Cyprus" ("Laiki Bank"), kuras labie aktīvi tiks nodoti Kipras lielākajai komercbankai "Bank of Cyprus", taču nepieciešamības gadījumā tiks sadalīti arī citu banku aktīvi, ja šīm bankām radīsies pietiekami lielas finanšu problēmas.

Paredzams, ka sestdien parlaments atbalstīs vēl citus valdības ierosinātos pasākumus, tostarp par 100 000 eiro (70 000 latu) lielāku noguldījumu aplikšanu ar nodokli, kura likme varētu sasniegt 15%.

16.martā panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzēja aplikt ar nodokli visus noguldījumus, lai iegūtu 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu), ar kuriem Kipra līdzfinansētu savas ekonomikas glābšanas plānu. SVF nepiekrīt, ka Kiprai varētu piešķirt aizdevumu, kas būtu lielāks par 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu), jo uzskata, ka lielāku summu Kipra nespētu atmaksāt, tāpēc atlikušie nepieciešamie līdzekļi Kiprai ir jāatrod pašai. 18.martā parlaments noraidīja likumprojektu, kurā nosacījumi bija nedaudz mīkstināti, paredzot ar nodokli aplikt tikai banku noguldījumus, kuru summa ir mazāka par 20 000 eiro (14 000 latu). Tāpēc līdzekļu iegūšanai tiks veidots Investīciju solidaritātes fonds.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka turpinās nodrošināt ārkārtas finansējumu Kipras banku sistēmai tikai līdz pirmdienai, ja līdz otrdien gaidāmajai Kipras banku atkalatvēršanai nebūs panākta jauna vienošanās par Kipras ekonomikas glābšanu.

Kopš 16.marta Kipras komercbankas ir slēgtas, lai noguldītāji neizņemtu naudu, un tās varētu atsākt darbu ne ātrāk kā otrdien. Lai gan bankas ir slēgtas un nedarbojas arī internetbankas, ir iespējams izņemt ierobežotas naudas summas no bankomātiem un norēķināties ar maksājumu kartēm, kuras daudzi veikali pēdējās dienās gan nevēlas pieņemt un pieprasa skaidru naudu.

Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku sektors ļoti cieši saistīts ar  krīzes smagi skarto Grieķiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti