Šogad pirmajos trijos mēnešos preču negatīvais saldo bija 386,742 miljoni latu, pakalpojumu pozitīvais saldo – 277,132 miljoni latu, ienākumu negatīvais saldo – 31,464 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo – 91,141 miljons latu.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1,7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3,1% no IKP, kāds tas bija pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
Viņa norādīja, ka preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 109,6 miljoniem latu jeb 3% no prognozētā IKP. Sezonāli samazinājās ārējās tirdzniecības aktivitāte un pēc kāpuma, ko Latvija sasniedza iepriekšējā gadā, uzrādot straujāko eksporta pieaugumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksporta pieaugums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija mērenāks, bet joprojām viens no straujākajiem starp ES valstīm. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 7,1%, bet imports auga lēnāk nekā eksports, uzrādot gada pieaugumu par 4,6%.
"Kā iepriekš tika prognozēts, pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās sniegto pakalpojumu vērtība, bet gada pieaugums saglabājās pozitīvs (5,6%). To ietekmēja gan sezonāli faktori (samazinoties sniegto braucienu pakalpojumu vērtībai), gan ierobežotais ārējais pieprasījums. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ārvalstniekiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu vērtība būtiski nemainījās," klāstīja Braukša.
Viņa atzīmēja, ka dzelzceļa pārvadājumu attīstību nākamajā ceturksnī varētu ietekmēt arī jaunās iespējas sniegt pakalpojumus militāro kravu transportēšanai no Afganistānas. Tomēr naftas un globālo resursu cenu samazināšanās, kā arī stagnējošās ekonomikas attīstības tendences vairākās Eiropas valstīs liecina, ka nozīmīgs ārējā pieprasījuma pieaugums, kas varētu ietekmēt straujāku eksporta palielināšanos šajā gadā, nav gaidāms.
Tāpat Braukša minēja, ka finanšu konta negatīvais saldo pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 128,663 miljoniem latu jeb 3,6% no prognozētā IKP.
Viņa norādīja, ka starptautiskās reitingu aģentūras turpina paaugstināt Latvijas kredītreitingu (februārī to paaugstināja "Rating and Investment Information", bet martā – "Moody's") un saglabājas stabila ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā. Pirmajā ceturksnī kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 95,7 miljoni latu, kas ir 2,7% no prognozētā IKP. Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (galvenokārt no Igaunijas un Krievijas), elektroenerģijā (no Krievijas) un apstrādes rūpniecībā (no Lietuvas un Īrijas).
"Investīcijas uz ražošanu vērstos ekonomikas sektoros labvēlīgi ietekmēs arī ekonomikas eksporta potenciālu turpmākajos periodos," piebilda Braukša.
Tāpat viņa atzīmēja, ka nesen publicētie Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijā situācija maijā ir nedaudz uzlabojusies, to ietekmēja gan ar tirdzniecību, gan rūpniecību saistīto uzņēmēju pozitīvāks vērtējums, tostarp arī par sagaidāmo pasūtījumu un izlaides apmēru nākamajiem mēnešiem.
"Ņemot vērā investīciju ieplūdi ar ražošanu saistītos sektoros, kā arī to, ka ražotāju cenu attīstība ir labvēlīga Latvijas konkurētspējas saglabāšanai un tirdzniecības nosacījumi turpina uzlaboties, sagaidāms, ka ārējās tirdzniecības deficīts šajā gadā būtiski nepieaugs un arī tekošā konta deficīts saglabāsies neliels," sacīja Braukša.
Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts 2012.gadā bija 259,896 miljoni latu jeb 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
